Valdis Dombrovskis savā atklāšanas runā atzīmēja IKT nozares nozīmi, kā vienu no galvenajiem izaugsmes virzītājspēkiem gan Latvijā, gan Eiropā. Latvijas eksporta rādītāji ir šobrīd augstāki, nekā pirmskrīzes laikā un viena no nozarēm, kas to veicina ir tieši IKT nozare.
Savukārt kā nozarē risināmos jautājumus Dombrovskis uzsvēra e-paraksta pielietojuma vairošanu, pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu un platjoslas infrastruktūras attīstību.
"LIKTA" prezidente, Signe Bāliņa, atskatoties uz aizvadīto periodu, īpaši vēlējās uzsvērt skaitļus, kas salīdzina eksporta rādītājus preču un pakalpojumu griezumā iepriekšējos gados. Secinājums ir viens – neskatoties uz pieaugumu eksporta pozīcijās, nozares eksporta daļa sastāda 18,6% no IKT nozares apgrozījuma. Skaitļi runā paši par sevi – mēs gribam būt pasaules pilsoņi, gribam eksportēt.
Cik mēs esam spējīgi eksportēt un kāda ir mūsu kapacitāte? Kas ir nepieciešams, lai mēs šos skaitļus vēl uzlabotu? Signe Bāliņa uzsvēra nepieciešamību pēc interneta pieejamības un platjoslas tīkla veidošanas kā arī pēc Latvijas iedzīvotāju e-prasmju paaugstināšanas. Lai mēs varētu vairāk ražot un eksportēt, mums ir nepieciešams palielināt IT kompetenču iedzīvotāju un sekojoši arī nozares darbinieku skaitu. Lai valsts attīstītos un ietaupītu, ir nepieciešams attīstīt e-pārvaldi un vairot elektroniski pieejamus pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Tādēļ "LIKTA" nozares attīstības plāns 2012. gadam sastāv no trijiem pamata punktiem – efektīvi nozares atbalsta instrumenti, e-prasmes un to pieejamība, e-piedāvājuma veicināšana.
RIX Technologies vadītāja Eva Butāne, runājot par Latvijas IKT nozares eksportu, piedāvāja dažādas Eiropas valstis salīdzinošus datus. Latvijas skaitļi, salīdzinājumā ar citām valstīm, nav optimistiski, tomēr tendence, protams, ir augt. Lai ražotu vairāk un attīstītos, Eva Butāne min vairākus attīstību veicinošus faktorus – IT infrastruktūra, izglītības sistēma un pieejamie līdzekļi, šeit uzsverot ne visai plānveidīgo ERAF līdzekļu piesaisti un papildinot - mums ir problēmas ar cilvēku trūkumu un mums ir jāmācās pārdot.
Edmunds Sprūdžs, paužot ministrijas viedokli, minēja, ka darbs ir veicams šādos lielos virzienos – darbs valsts informācijas sistēmu sakārtošanā, sistēmu sadrumstalotības novēršanā un centralizācijā, iepirkumu sakārtošanā ar ievērojamu efektivitātes uzlabošanas potenciālu, samazinot papīru kaudzes un sūdzību skaitu, kas kavē attīstību. Īpaši tika uzsvērta publisko iestāžu pieejamo datu publicēšanas un atkal izmantošanas iespējas. Šeit ir potenciāls un lai šo realizētu, Sprūdža kungs ir gatavs doties "visai tālu".
Edmunds Sprūdžs minēja, ka valsts, veicot iepirkumus IT nozarē, ir faktiski viens no nozares uzņēmumu attīstītājspēkiem, tādēļ ne mazāk būtiski ir plānot un veidot šos iepirkumus, lai šie pirkumi veicinātu arī nozares eksportspēju.
LIKTA konferences ietvaros tika dalītas nu jau tradicionālās nozares balvas – platīna peles. Nominācijā labākā e-pašvaldība, platīna peli saņēma Jelgavas pašvaldībaar pilsētsaimniecības projektu. Nominācijā e-pārvalde un e-pakalpojumi, platīna peli LIKTA prezidente Signe Bāliņa pasniedza LVRTC projektam "Virtuālā eParaksts". Savukārt nākamajā nominācijā "E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem", starp 11 nominētajiem, kā labākais novērtētais risinājums, kas saņēma platīna peli, ir ZZ Dats izstrādātā "e-BIZnesa" norēķinu platforma. Šogad kā jaunums, tika nominēts arī labākais IT projektu vadītājs un balvu saņēma Valdis Supe no VSAA.
Tika pasniegtas arī divas speciālbalvas. Īpašo RIX Technologies balvu saņēma Jēkabpils pilsētas pašvaldība, bet Dienas Biznesa lasītāju platīna peles balsojuma balvas –LVRTC drošā virtuālā e-paraksta projekts, e-BIZnesa platforma, Jelgavas "Pilsētsaimniecība" pašvaldības operatīvās informācijas centrs. Dienas Biznesa balvu kā labākais IT projektu vadītājs, saņēma Andris Darviņš no Rīgas Stradiņa universitātes.