Tas gan sakās neko nevar darīt šajā lietā, bet par normatīviem atbildīgās Ekonomikas ministrijas (EM) darba kārtībā nav plānotas izmaiņas. Tikmēr laikraksts _Diena _pārliecinājies, ka citviet ātro aizdevumu piedāvājumos gada procentu likme vispār neparādās, ko arī Latvijas normatīvi neprasa.
Saskaņā ar patēriņa kreditēšanas noteikumiem gada procentu likme obligāti ir jānorāda kreditēšanas līgumā, bet reklāmā tikai jāparādās aicinājumam aizņemties atbildīgi. Internetā un ar īsziņu sasniedzamo ātro kredītu reklāmās vieni norāda gada, citi dienas, citi mēneša procentu likmi utt. «No valsts uzraudzības iestāžu viedokļa ir svarīgi, lai šī informācija ir patiesa un nav maldinoša,» Dienai sacīja EM pārstāve Evita Urpena.
Cilvēki, pēc J. Graša domām, noteikti aizņemtos apdomīgāk, ja valsts ātrajiem kredītiem tāpat kā jebkurā publiskajā piedāvājumā prasītu gada procentu likmi norādīt obligāti un skaidri. Tai būtu jābūt pirmajai, kas cilvēkam būtu jāpamana kredīta reklāmā, uzskata J. Grasis. Saskaņā ar FKTK informāciju kredītdevēji, kas neietilpst regulēto komercsabiedrību grupās, un tādi pamatā arī ir šo ātro kredītu piedāvātāji, aizņem aptuveni 1% no kopējā Latvijas kredītu tirgus.
Saskaņā ar ātro kredītu devēju informāciju gada procentu likmes aizdevumiem, kas parasti ir nelielas summas un ar īsu termiņu, ir dažādas - sākot no 100% līdz pat 1500%. Šādu likmi 30 dienu aizdevumam prasa icredit.lv, kura viedokli Dienai pirmdien neizdevās iegūt. J. Grasis un arī FKTK gan uzskata, ka ātro kredītu devēji Latvijā par risku mēdz prasīt nesamērīgi augstu cenu.
EM plānos pagaidām ir viena izmaiņa normatīvos attiecībā uz ātrajiem kredītiem - ieviest ES normu veikt patērētāja maksātspējas pārbaudi kredītiem virs 100 latiem.