Nav precīzi zināms
Lai arī ES budžets ir apstiprināts, patlaban attiecībā uz 2017. gadu precizitāti var attiecināt tikai uz Latvijas iemaksām. Pēc Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktora Alekša Jarocka teiktā, 2017. gadam apstiprinātajam ES kopbudžetam atbilstošais Latvijas iemaksu apmērs ir aptuveni 250,6 miljoni eiro. "Salīdzinājumam – 2015. gadā ES budžetā iemaksājām 244,8 miljonus, bet 2016. gadā plānojam iemaksāt 254,9 miljonus eiro. 2015.–2017. gads iemaksu apjomu ziņā ir diezgan līdzīgs. 2015. gadā Latvijas iemaksas ES budžetā pēc ilgstoša to pieauguma perioda samazinājās no 284,4 miljoniem eiro 2014. gadā (līdz šim lielākā iemaksātā summa) līdz 244,8 miljoniem 2015. gadā. Iemaksu apjomi gadu no gada ir atšķirīgi, ir periodiski samazinājumi vai palielinājumi, taču kopējā tendence ir, ka Latvijas iemaksas ES budžetā pieaug," tendences ieskicē FM pārstāvis.
Taču, pēc viņa teiktā, šobrīd nav iespējams zināt, precīzi kādu summu 2017. gadā kopumā mūsu valsts no ES budžeta saņems. Tas esot atkarīgs no programmu apguves. Tomēr, joprojām esot prognozējams, ka 2017. gadā Latvija saņems vairāk, nekā iemaksās ES budžetā.
Pagaidām ilgtermiņa tendence esot tāda, ka uz katru iemaksāto eiro ES budžetā mūsu valsts saņem četrus eiro.
Komentējot FM skatījumu, Jarockis izsaka pieļāvumu, ka šogad Latvija no ES budžeta varētu saņemt līdzvērtīgu finansējuma apjomu jau saņemtajam 2015. gadā. 2015. gadā tika saņemts līdzfinansējums kopējo politiku ieviešanai 981,6 miljonu eiro apmērā jeb 0,8% no kopējiem ES budžeta izdevumiem, kuri izmaksāti dalībvalstīm.
Saskaņā ar Partnerības līgumu ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam Latvijai no ES budžeta minētajā laika periodā dažādu projektu realizācijai jāsaņem vairāk nekā 5,6 miljardi eiro.
"Neapšaubāmi šāds līdzekļu apjoms ir ļoti nozīmīgs Latvijas tautsaimniecībai. Aptuvenai nojausmai var minēt, ka plānošanas periodā pieejamie ES fondu līdzekļi, attiecināti pret aptuveno šī laika perioda nominālo iekšzemes kopproduktu, veido aptuveni 4%. Protams, jāņem vērā, ka lielu daļu pienesuma "noēd" imports – lauksaimnieki pērk tehniku, būvnieki pērk tehniku un izejmateriālus, rūpnieki pārsvarā iepērk ārvalstīs ražotas iekārtas. Attiecīgi tiešā ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi varētu būt zemāka – 1–2 procentpunktu robežās," lēš Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais speciālists Igors Kasjanovs. Tomēr, viņaprāt, daudz lielāka nozīme ir tam pienesumam, ko ES līdzekļi sniedz tautsaimniecības potenciāla paaugstināšanā. Proti, par ES līdzekļiem tiek būvēta infrastruktūra (ceļi, lidosta, ostas, dzelzceļš, sabiedriskās ēkas, enerģētika, tā rezultātā attīstās informācijas tehnoloģiju joma), tiek veikti ieguldījumi cilvēkkapitālā (izglītība) un zinātnē. Atdeve no šiem ieguldījumiem gan atkarīga no tā, cik efektīvi ir bijuši ieguldījumi un cik efektīvi mācēsim tos paši apsaimniekot, spriež LB ekonomists.
Ieguvums būvniekiem
Diena jau rakstīja, ka kavēšanās ar ES fondu naudas apguvi ir viens no galvenajiem iemesliem 2016. gada vājajai tautsaimniecības izaugsmei. Tiek prognozēts, ka šogad ES nauda ekonomikā ieplūdīs raitāk, līdz ar to paātrinot arī ekonomikas izaugsmes tempus. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Baiba Traidase stāsta, ka galvenā ieguvēja būs būvniecība, jo vidēji 65% no visiem ieguldījumiem saistīti ar šo nozari. "Pērn ES līdzekļu nepieejamības rezultātā būvniecība piedzīvojusi dramatisku izlaides kritumu. Ieguvējas būs arī ar būvniecību saistītas nozares – metālkonstrukciju ražošana, būvmateriālu ražošana, transporta pārvadājumi, dažādi profesionālie pakalpojumi – arhitektūra, inženierija," spriež ekonomiste.
Tieši saistībā ar būvniecības attīstību būtisku ieguvumu saskata arī Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Toms Grīnfelds. Viņš skaidro, ka būtiska nozares produkcijas daļa orientēta tieši uz būvniecības sektoru. Līdz ar to, sākoties aktīvākai ES līdzekļu apgūšanai un ar to saistītajiem būvdarbiem, pieaugs pieprasījums pēc metāla konstrukcijām, tādējādi ļaujot ievērojami kāpināt arī metālapstrādes uzņēmumu produkcijas izlaidi. Vienlaikus asociācijas pārstāvis norāda, ka atšķirībā no iepriekšējā perioda jaunais plānošanas periods mūsu valstij vairs neparedz ieguldījumus iekārtās un aprīkojumā. Šajā plānošanas periodā nauda orientēta uz energoefektivitāti, pētniecību un inovācijām. Pētniecībai un inovācijām paredzēti ap 11% no kopējā ES līdzekļu finansējuma, kas var nešķist pārāk daudz. Tomēr, kā norāda Traidase, tas ir ļoti būtisks, jo kompensē nacionālā finansējuma trūkumu un piesaista privātā sektora investīcijas.
Attiecīgi multiplikatorais efekts tautsaimniecībai kopumā no šādi ieguldīta eiro ilgtermiņā var izrādīties spēcīgāks nekā būvniecības investīcijas. Savukārt Grīnfelds kā uz negatīvu aspektu norāda, ka saskaņā ar nosacījumiem vairākās programmās atbalsts netiek paredzēts uzņēmumiem, kuri klasificējas kā lielie uzņēmumi. "Ar 250 strādājošajiem uzņēmums tiek uzskatīts par lielo, tomēr uz globālās tautsaimniecības fona tas tāds mazs uzņēmums vien ir," uzsver asociācijas pārstāvis.
Šaubas par ilgtspēju
Ekonomiste Raita Karnīte izsaka šaubas, ka ES fondu naudas varētu nodrošināt Latvijas tautsaimniecībai ilgtermiņa grūdienu. "Fondu nauda rada pozitīvu, bet īslaicīgu ietekmi ekonomikā. Nauda tiek izlietota dažādu infrastruktūras objektu vai sabiedrisko ēku būvniecībai, taču celtniecība bieži vien notiek nekvalitatīvi, līdz ar to no tās nav nekāda ekonomiskā labuma," uzskata ekonomikas eksperte. Viņa vērš uzmanību uz to, ka naudas izlietojums nesniedz ilgtermiņa ekonomisko atdevi, tomēr Latvijas tautsaimniecības atkarība no tās kļuvusi tik liela, ka, tiklīdz šie līdzekļi mazāk ieplūst tautsaimniecībā, tā jūtama strauja ekonomiskās aktivitātes samazināšanās.
Savukārt, pēc Traidases domām, "nevar teikt, ka ES fondu līdzekļu sadalījums vērsts uz līdzekļu "noēšanu", tomēr ES fondu izlietojuma līdzšinējā efektivitāte atsevišķu nozaru dalījumā vēl tikai tiks pētīta. Turklāt svarīga ir izstrādātā plāna disciplīna, t. i., pieturēšanās pie laika skalas. Diemžēl šajā gadījumā mājasdarbi nav izpildīti, tas rezultējas nozīmīgā ES līdzekļu apguves pārrāvumā, īpaši 2016. gadā. Tam būs tālejošas sekas, jo šā plānošanas perioda ietvaros paredzētie līdzekļi jāapgūst daudz īsākos termiņos".