"Nespēja atrisināt parāda problēmas eirozonā var izraisīt recesiju reģionā un sarežģīt pasaules atveseļošanos. Krīze virzās no Dienvideiropas uz eirozonas centru. Situācija kļūst arvien nopietnāka – lai arī ir apņemšanās glābt valūtas savienību, trūkst vienošanās, kādus instrumentus tam izmantot," viņa norāda. Viņasprāt taupības pasākumi valsts finanšu pusē, ka arī ļoti piesardzīga kreditēšanas politika un nepieciešamība palielināt kapitāla pietiekamību banku pusē un mazāks optimisms par nākotnes attīstību uzņēmumu un mājsaimniecību starpā pasliktina nākotnes izaugsmes iespējas. "Vēl viena recesija tādās krīzes skartajās valstīs kā Itālija un Spānija ir ticama, tomēr Vācijai un Francijai vēl ir palicis neizmantots zināms instrumentu arsenāls, un šo valstu turpmāka izaugsme būs atkarīga gan no tā, vai eirozonas krīze tiks risināta pēc būtības, gan no izaugsmes ārpus eirozonas.
C. Hermansone stāsta, ka ASV izaugsmes prognozes, iespējams, būs lielākas, kā sākotnēji Swedbank speciālisti plānojuši, bet nespēja risināt valsts budžeta problēmas iedragājušas sabiedrības uzticību Vašingtonai un padarījusi sarežģītāku nākamā gada budžeta veidošanas procesu, ka arī eirozonas krīze var ievilkt arī ASV ekonomiku recesijā. Ja prezidenta Džordža Buša laikā ieviestās nodokļu atlaides tiks pagarinātas, šis risks varētu būt ievērojami mazāks.
"Sagaidāms, ka attīstības valstīs Āzijā, Latīņamerikā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos ekonomikas izaugsme arī bremzēsies, jo lēnāki pieauguma tempi Rietumvalstīs ietekmēs pasaules tirdzniecības plūsmas un finanšu tirgus. Tomēr attīstības valstīs izaugsme saglabāsies salīdzinoši straujāka, jo tām nav parāda problēmu un līdzīgu nesabalansētību kā ASV un eirozonā," uzskata speciāliste.