Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, lai arī inflācija Latvijā ir zema, turklāt viena no zemākajām eirozonas valstīs, tomēr pakalpojumu cenu pieaugums saglabājas spēcīgs.
Jūlijā, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, cenu pieaugums Latvijā koncentrējās pakalpojumu sektorā. Ja preču cenas gada laikā nedaudz saruka, pakalpojumu cenas vidēji gada laikā pieauga par 5,1%.
Opmane skaidro, ka preču cenas var strauji mainīties atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma svārstībām un izejmateriālu izmaksām. Lai gan pandēmija pierādīja, ka arī pakalpojumu pieprasījumā un piedāvājumā var notikt straujas izmaiņas, parasti pakalpojumu cenu izmaiņas ir noturīgākas. Pakalpojumu cenas vairāk ir atkarīgas no ilgtermiņa faktoriem, piemēram, darbaspēka izmaksām un tehnoloģiju attīstības. Arī pieaugot iedzīvotāju ienākumu līmenim, palielinās pieprasījums pēc kvalitatīvākiem un daudzveidīgākiem pakalpojumiem.
Latvijā cenu izmaiņu statistika liecina, ka pakalpojumu cenas noturīgi rāpjas augšup, kamēr preču cenas vairāk seko pasaules resursu cenu tendencēm, atsevišķos periodos pieaugot straujāk, atsevišķos - lēnāk. Pašlaik preču cenu pieaugums ir lēnāks, ļaujot arī kopējai inflācijai būt zemai, tomēr, pat vasarā jāsaglabā modrība, sekojot inflācijas turpmākām tendencēm, uzsver Opmane.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, praktiski visās grupās, izņemot mājokli, cenu līmenis pieauga. Lielākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu bija pārtikai, alkoholam, transportam un veselības aprūpei.
Šā gada zemākais gada inflācijas punkts, kas tika piedzīvots maijā, nu ir aiz muguras. Gašpuitis prognozē, ka turpmāk inflācijas līmenis nedaudz paātrināsies. Inflācijas bremzējošā ietekme no enerģijas cenu krituma pakāpeniski izzudīs un izteiktāk uzrādīsies tendences pārējās grupās, īpaši pakalpojumos. Siltumenerģijas tarifi augustā pieaugs četriem komersantiem. Savukārt rīdzinieku siltumenerģijas tarifs, visticamāk, vēl pazemināsies oktobrī. Attiecībā uz enerģijas cenām saglabājas augsta nenoteiktība, kas nozīmē, ka situācija var strauji mainīties.
Labā ziņa, pēc "SEB bankas" ekonomista minētā, ir tā, ka tirgi no krasām svārstībām līdz šim ir izvairījušies. Tam būtu jāveido prognozējamāku bāzi komersantiem, plānojot cenu izmaiņas. Labvēlīgākiem laika apstākļiem šogad vajadzētu stabilizēt arī pārtikas cenu pieaugumu.
Gašpuitis pauda, ka būtiskākais un arī interesantākais jautājums ir tālāko pakalpojumu cenu dinamika. Algu kāpuma temps joprojām ir augsts, kas uztur spēcīgu spiedienu turpināt paaugstināt cenas.
Tomēr, neskatoties uz pirktspējas atgūšanos, jautājums ir par patērētāja ne tikai spēju, bet arī vēlmi pieņemt jauno cenu līmeņus, norāda Gašpuitis. Daudzviet gan ASV, gan Eiropā uzņēmēji izjūt spēcīgu paradumu maiņu, kas liek ne tikai apstādināt cenu kāpumu, bet arī tos mazināt. Tas vairāk ietekmē dažādu preču tirdzniecību, tomēr ir būtisks izaicinājums arī attiecībā uz pakalpojumiem.
Latvijā gada vidējo inflāciju Gašpuitis šajā gadā prognozē 1,3% apmērā, bet nākamgad - 2,1% apmērā.
"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks atzīst, ka neliela viļņošanās pēdējos mēnešos redzama arī inflācijas datos. Ja maijā patēriņa cenas bija uz deflācijas robežas, bet jau mēnesi vēlāk gada inflācija pakāpās līdz 1,4%, tad jūlijā tā atkal saruka līdz 0,7% atzīmei. Salīdzinot ar jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis jūlijā pieauga par 0,1%.
Būtiskākā ietekme uz mēneša inflāciju bija dažādu preču un pakalpojumu grupai, noslēdzoties akcijām dažādām ar skaistumkopšanu un higiēnu saistītām precēm. Sadārdzinoties degvielai, pieauga transporta cenas. Vienlaikus, ikgadējās vasaras sezonas preču izpārdošanas samazināja apģērbu un apavu cenas, kā arī lētāka bija pārtika, jaunajai ražai samazinot dārzeņu un augļu cenas.
Kopumā iekšzemē cenu spiediens saglabājas samērā zems, secina Mālnieks. Preču deflācija vēl turpinās, šogad jūlijā veidojot 0,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju, kamēr pakalpojumu, kuri veido apmēram ceturto daļu patēriņa groza, inflācija arvien rada bažas monetārās politikas veidotājiem, proti, tā jūlijā bija 5,1% apmērā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju. Mālnieks uzsver, ka inflācijas kontekstā laba ziņa ir tā, ka jaunākie "Swedbank" klientu dati norāda uz algu pieauguma tempu samazinājumu. Ja 2023.gadā klientu algas vidēji auga par 10,8%, tad jūlijā tās augušas par 7,4%.
Vētraina situācija valdīja arī finanšu tirgos, norāda Mālnieks. Pagājušajā piektdienā, 2.augustā, publicētie dati par ASV darba tirgu bija sliktāki, nekā gaidīts, un saasināja bažas par iespējamo recesiju pasaules lielākajā ekonomikā. Uz to asi reaģēja akciju tirgi daudzviet pasaulē, kaut gan tagad jau pirmais šoks ir pārvarēts un akciju cenas ir mazliet atkopušās.
Situācija ASV apliecina pretinflācijas pasākumu "cenu", atzīst Mālnieks. Iespējams, ka Federālās rezerves pārāk ilgi noturējusi procentu likmes pārāk augstas (pēdējo 23 gadu augstākajā līmenī), paaugstinot recesijas riskus. To kā un vai notikumi ASV ietekmēs Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumus ir pāragri spriest, norāda ekonomists. Patlaban tirgi arvien prognozē, ka ECB samazinās procentu likmes vēl divas reizes šogad - septembrī un decembrī.
Taču nesen publicētais ātrais novērtējums par jūlija inflāciju eirozonā norāda, ka patēriņa cenu kāpums negrib atkāpties un gada inflācija pat nedaudz pieauga, vērš uzmanību Mālnieks. Ekonomikas noskaņojums saglabājas nemainīgi nedaudz zem ilgtermiņa vidējā un nodarbinātības gaidas pirmo reizi aptuveni triju gadu laikā noslīdējušas zem ilgtermiņa vidējā. ECB prezidente Kristīne Lagarda ir vairākkārtīgi norādījusi, ka lēmumi par jebkādām procentu likmju izmaiņām balstās uz jaunākajiem datiem un likmju samazinājumu ātrums "nav akmenī kalts".
Vēl dažus mēnešus gada inflācija Latvijā noturēsies zem 2% atzīmes, prognozē Mālnieks. Taču, izzūdot lētākas enerģijas ietekmei, cenu kāpums atgriezīsies un inflācija gada izskaņā, visdrīzāk, būs tuvāk 3%.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka patēriņa cenu inflācija Latvijā arī jūlijā saglabājās ļoti zema un kopš pērnā gada rudens nav pārsniegusi 2%. Vienlaikus inflācijas dinamikā redzamas ļoti lielas atšķirības starp preču un pakalpojumu cenām - nepārtikas preču cenas jūlijā Latvijā samazinājās par 4,3% salīdzinājumā attiecīgo periodu pērn, savukārt pakalpojumu cenas jūlijā pieauga par 5,1%. Tas ir ļoti augsts inflācijas līmenis, un pakalpojumu cenu inflācija Latvijā pārsniedz 5% jau vairāk nekā divus gadus.
Salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas Latvijā jūlijā pieauga par 0,1%, lai gan jūlijam kopumā ir raksturīgs neliels patēriņa cenu kritums, norāda Āboliņš. Sezonālu faktoru dēļ jūlijā par 5,1% samazinājās apģērbu un apavu cenas, kā arī par 5,2% saruka dārzeņu cenas. Tomēr šogad sezonas apģērbu izpārdošanas un jaunā dārzeņu raža nebija pietiekami, lai atsvērtu pakalpojumu cenu kāpumu - jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pakalpojumu cenas Latvijā pieauga par 0,4%.
Joprojām straujais algu kāpums, zemais bezdarba līmenis un ļoti vājš produktivitātes pieaugums ir galvenie iemesli, kādēļ Latvijā turpina augt iekšējo pakalpojumu cenas, skaidro ekonomists.
Lai arī dabasgāzes biržas cenas Eiropā samazinājās jau pērn, šo cenu pārnese uz cenām Latvijā notiek ar zināmu laika nobīdi, atzīst Āboliņš. Piemēram, siltumenerģijas cenas Latvijā kopš aprīļa ir samazinājušās par gandrīz 6%, un ekonomists min, ka līdz gada beigām ir gaidāms vēl tālāks cenu kritums. Siltumenerģijas, dabasgāzes un elektroenerģijas cenu kritums jūlijā kopējo gada inflāciju Latvijā samazināja par vairāk nekā 2%, un bez energoresursu cenu krituma inflācija Latvijā šobrīd būtu ap 3%.
Vāja ekonomikas izaugsme Eiropā, ASV ekonomikas bremzēšanās un lejupslīde Ķīnas nekustamo īpašumu nozarē šobrīd ierobežo pasaules resursu cenu pieaugumu, skaidro Āboliņš. Ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ pēdējos mēnešos ir augušas dabasgāzes cenas Eiropā un jūras transporta izmaksas, tomēr "Bloomberg" resursu cenu indekss, kas ietver pārtikas, rūpniecisko metālu un energoresursu cenas, kopš jūnija vidus ir sarucis par aptuveni 8-9% un naftas cenas atkal ir paslīdējušas zem 80 ASV dolāriem par barelu, pat neraugoties uz ģeopolitisko nestabilitāti Tuvajos Austrumos. Līdz ar to ārējie spiedieni uz patēriņa cenām Latvijā šobrīd ir minimāli.
Jūlijs, visticamāk, ir pēdējais mēnesis, kad gada inflācija Latvijā bija zem 1%, uzskata ekonomists. Pēc Āboliņa prognozēm, jau augustā inflācija Latvijā atkal pakāpsies virs 1%, savukārt līdz gada nogalei tā atkal pārsniegs 2%. Vienlaikus straujš cenu kāpums nav gaidāms un šogad kopumā inflācija Latvijā varētu būt aptuveni 1,1-1,3%, savukārt nākamgad -2,5-3% robežās, prognozē Āboliņš.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš domā, ka augustā gada inflācija būs līdzīga kā jūlijā. Pērn augustā cenas mēneša izteiksmē pazeminājās par 0,6%, bet arī šogad sezonālajai pārtikas deflācijai nevajadzētu izpalikt, tāpat degvielai caurmērā jābūt lētākai nekā jūlijā.
Ekonomists skaidro, ka pamatvajadzību jomā kopumā turpinās deflācija - summējot pārtikas, transporta, veselības un izglītības, apģērba un apavu augšupvērsto ietekmi uz cenu līmeni (1,72 procentpunkti), tā ir mazāka nekā mājokļa izmaksu lejupvērstā ietekme par 2,17 procentpunktiem. Taču turpmākajos mēnešos gada inflācija pieaugs, jo cerēt uz mēneša deflāciju septembrī un oktobrī, ko baudījām pērn, būtu pārāk optimistiski, prognozē Strautiņš.
Viņš skaidro, ka no gada inflācijas aprēķina bāzes ir izgājis pandēmijas un kara izraisītā importa sadārdzinājuma periods. Tāpēc vienlaikus patiess ir apgalvojums, ka inflācija ir ļoti zema, bet cenas ir daudz augstākas nekā "miera laikos" - salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju cenu līmenis pieaudzis par 30,2%. Daudzu produktu cenas joprojām var radīt sāpīgas izjūtas cilvēkiem ar ilgāku atmiņu.
Ir arī ļoti skarbi neseni cenu kāpumi, kas šobrīd visvairāk ir saistīts ar atsevišķu maza apjoma pārtikas produktu fantastiski augstām biržas cenām, kas savukārt ir saistītas ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem eksotiskās zemēs, skaidro Strautiņš. Piemēram, olīveļļa ir par 37,9% dārgāka nekā pirms gada, bet sulas - par 12,9%. Vairākiem šādiem produktiem pēc jaunajām ražām varēs baudīt cenu kritumus, jo īpaši olīveļļai. Par Latvijā audzētiem produktiem runājot, cenu samazināšanās vēl nupat šķita ticama kartupeļiem. To gada inflācija jūlijā bija 14,5%, bet cenu līmenis trīs gadu laikā pieaudzis par 43,8%. Taču pārmērīgās lietas ir radījušas nenoteiktību.
Ir produkti, kas kļūst dārgāki nodokļu izmaiņu dēļ, piemēram, tabaka un atkritumu savākšana ir sadārdzinājusies par 13,1%, un šie produkti nākotnē var kļūt tikai dārgāki. Ir grūti iztēloties, kā nākamā gada budžeta veidošana var beigties bez akcīzes nodokļa likmju celšanas, uzskata Strautiņš.
Taču galvenais cenu kāpuma veicinātājs joprojām ir algu kāpums un ar to saistītās pakalpojumu cenas, kas jūlijā bija par 5,1% augstākas nekā pirms gada, norāda ekonomists. Pakalpojumu cenu līkne nākotnē būs atkarīga no atbildes uz šībrīža "lielā noslēpuma" atrisinājumu - kā var algas augt par desmito daļu gada laikā, ja iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums naudas izteiksmē ir 2-3% gadā. Skaidrs, ka ilgstoši nevar, uzsver ekonomists, norādot, ka lielākā daļa šīs plaisas būs jāaizver lēnākam algu kāpumam, jo IKP dinamika var uzlaboties vien pakāpeniski. Līdz ar to pakalpojumu inflācijas problēma atrisināsies pati no sevis, tirgi visu sakārtos, lai arī ne visiem patīkamā veidā.
Preču cenas jūlijā bija par 0,8% zemākas nekā pirms gada. Taču Strautiņš uzskata, ka vēl ir liels cenu samazinājuma potenciāls daudzām precēm.
Salīdzinot preču cenu izmaiņas ar ražotāju cenu un importa vienības izmaksu izmaiņām kopš 2022.gada, atklājas interesanta aina, vērš uzmanību Strautiņš. Maijā attiecībā pret 2022.gada vidējo līmeni preču cenas bija par 16% augstākas. Taču ražotāju cenas iekšējā tirgū ir samazinājušās par 5%, bet importa vienības izmaksas par 9%. Salīdzinot ar 2020.gadu, preču cenu kāpums joprojām ir mazāks par ražotāju cenu kāpumu.
"Valsts pabalsts it kā nošķēla ražotāju cenu kāpuma virsotni, daļēji uzņemoties izmaksu kāpumu. Varbūt arī mazumtirgotāji briežiem palīdzēja amortizēt triecienu patērētājiem," pauž Strautiņš.
Taču šo faktoru ietekme 2023.gadā strauji samazinājās, skaidro ekonomists. Salīdzinot ar 2023.gada vidējo līmeni, preču cenas samazinājās 0,9%, kamēr ražotāju cenas samazinājās par 7%, bet importa izmaksas par 2%. Strautiņš norāda, ka ir labi, ka uzņēmumi pelna, taču ekonomistam šķiet, ka cenu līmenī pārāk lielā mērā izpaužas inerces ietekme.
Ekonomists uzskata, ka kaut kad inerces spēks izsīks un sāksies ilgstošs peļņas maržu saspiešanas periods. Aizvadītajā gadā peļņa daudziem ar diezgan vienkāršu preču ražošanu un tirdzniecību saistītiem uzņēmumiem bija tāda, ka to nevar uzskatīt par ilgtspējīgu situāciju. Agri vai vēlu konkurence liks peļņas maržas samazināt, prognozē Strautiņš.
Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūliju - palielinājās par 0,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieauga par 1,5%.