"Trešajā ceturksnī apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi pirmo reizi pēdējo gadu laikā bija mazāki nekā iekšējai tirdzniecībai. Tāpat ir jāatzīmē, ka pirmo reizi pēc trīs gadu lejupslīdes novērojams pieaugums būvniecības nozarē," viņa stāsta.
O. Ertuganova norāda, ka kaut arī Latvijas ekonomikas attīstības rādītāji izskatās ļoti pārliecinoši, visdrīzāk turpmāk IKP izaugsmes tempi samazināsies. Tas skaidrojams ar ierobežoto izaugsmes potenciālu iekšējo faktoru ietekmē - eksporta pieauguma tempu mazinās eksportētāju nespēja īsā laikā palielināt jaudas, resursus, un piesasitīt kvalificētu darbaspēku. Tāpat ir jāņem vērā, ka iekšējais patēriņš vel joprojām ir visai trausls. Tādēļ straujo pieaugumu nozarēs, kas orientētas uz iekšējo patēriņu būtu pāragri nosaukt par stabilu tendenci.
No otras puses, IKP izaugsmes tempu palēninājumu ietekmēšot arī negatīvs ārējais fons. "Notikumi problemātiskajās Eirozonas valstīs Latviju skar maz, bet, diemžēl, neapšaubāms ir fakts, ka Eirozonas krīze būtiski ietekmē ekonomisko situāciju Latvijai svarīgos tirgos – piemēram, Vācijā un Skandināvijā. Mēs redzam, ka jau šī gada 2. ceturksnī Vācijas ekonomika pieauga tikai par 0.1 %, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Zviedrijas tautsaimniecībai iet daudz labāk, tomēr prognozes nākošajam gadam nav apmierinošas – visā 2012. gadā paredzams pieaugums tikai par vienu procentu 5-6% vietā, kas ir sasniegti šogad," skaidro Krājbankas speciāliste
Labi zināms ir fakts, ka pēdējos divus gadus Latvijas ekonomikas iziešanu no recesijas un tās pieaugumu galvenokārt stimulēja eksporta attīstība, kamēr iekšējā tirgus atveseļošanās ir novērojama vien neilgu laiku un neizskatās stabila. Ārējais fons ir ļoti būtisks Latvijas ekonomikas attīstībai, un, ņemot vērā pēdējos notikumus Eiropā, prognoze nākošajam gadam ir daudz pieticīgāka nekā par to varējām runāt vēl pirms pusgada: ja šogad IKP pieaugums varētu būt ap 4.5%, tad 2012. gadā labākajā gadījumā tie varētu būt kādi 2.5%.
Viņa brīdina, ka, Eirozonai ieslīgstot recesijā, no tās nevarēsim izvairīties arī mēs. Eksporta pieaugums šajā gadījumā var gandrīz apstāties vai pat kristies, savukārt vēl joprojām vājais iekšējais tirgus vien nespēs pietiekami balstīt ekonomiku. 'Tomēr jāatzīmē, ka Latvijas ekonomikas struktūra krīzes rezultātā kļuvusi daudz sabalansētāka, vairs nav to izkropļojumu un burbuļu, kuri izraisīja smago ekonomikas kritumu 2008.-2009. gados. Pat ja īstenosies negatīvais scenārijs, tad kritums Latvijas tautsaimniecībā vārētu būt mērāms ar dažiem procentiem, nevis 18%, ko pieredzējām 2008. gadā," ekonomiste mierina.