Var aptraipīt reputāciju
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), atbildot uz Dienas jautājumu par rekomendācijām saistībā ar Bitcoin, iesaka ņemt vērā, ka "uz virtuālajām valūtām, piemēram, Bitcoin nav attiecināmi FKTK kompetencē esoši normatīvie akti. Līdz ar to komercdarbība, kas saistīta ar Bitcoin uzpirkšanu un izplatīšanu, nav uzskatāma par finanšu instrumentu vai elektroniskās naudas emisiju, vai maksājumu pakalpojumu veikšanu."
Bitcoin "nav uzskatāms par oficiālu valūtu, ņemot vērā, ka šāda tipa instrumentu emisija un izmantošana netiek regulēta, un tie nav piesaistīti kādas valsts nacionālajai valūtai. Oficiālās valūtas ir valstu un maksājumu sistēmu atzīts likumīgais maksāšanas līdzeklis, un tās tiek pieņemtas un lietotas apritē. Turpretim Bitcoin nav pielīdzināms nevienas valsts nacionālajai valūtai, jo tas nav atļauts ar likumu un to nav izdevusi kāda kompetenta iestāde, piemēram, Latvijas Banka vai Eiropas Centrālā banka," skaidro FKTK pārstāve Laima Auza.
FKTK aicina ikvienam "būt piesardzīgam, rīkojoties ar virtuālajām valūtām, piemēram, Bitcoin, un apzināties iespējamos riskus. Ieguldītājam jāsaprot, ka patērētāju tiesības no valsts puses netiek aizsargātas – pastāv iespēja, ka nākotnē virtuālās valūtas vērtība var mainīties, un tad ieguldītājiem zaudējumi jāsedz pilnībā no savas kabatas", akcentē Auza un turpina: "Uzņēmumam, kurš vēlas veikt komercdarbību, kas saistīta ar Bitcoin, var rasties sarežģījumi ar norēķinu kontu atvēršanu kredītiestādēs, jo šādu uzņēmumu apkalpošana var negatīvi ietekmēt kredītiestāžu reputāciju."
Jāpēta klients
Skeptiski pret Bitcoin ir noskaņota arī Latvijas Komercbanku asociācija (LKA). Ar virtuālo valūtu saistīta "apkalpošana, arī norēķinu kontu atvēršana prasa rūpīgu klientu identifikāciju un izpēti pirms darījumu uzsākšanas un rūpīgu monitoringu pēc tam, lai adekvāti pārvaldītu naudas atmazgāšanas riskus", Dienai norāda LKA valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.
LKA vadības pārstāve arī uzsver: "Virtuālās valūtas ir neregulēta sfēra pretstatā tradicionālajām norēķinu sistēmām un regulētam finanšu tehnoloģiju jeb FinTech segmentam. Virtuālo valūtu apkalpošana saistīta ar paaugstinātiem riskiem, ar nesamērīgi augstām risku pārvaldīšanas izmaksām. Savukārt šo risku neadekvāta izvērtēšana radītu bankām paaugstinātus operacionālos riskus un arī reputācijas riskus, kuri var būtiski apdraudēt pašas bankas saimniecisko darbību. Tāpēc šādām neregulētām norēķinu sistēmām iespēja atvērt norēķinu kontus var būt komplicēta."
Šo tēmu gan 2014. gadā, gan 2016. gadā savos atzinumos akcentējusi arī Eiropas Banku institūcija, kas aicinājusi veidot speciālu uzraudzības institūciju virtuālo valūtu emitentiem, piebilst Liepiņa.
Valda anonimitāte
Nordea banka līdz šim nav sadarbojusies ar uzņēmumiem, kuri veic komercdarbību ar kādu kriptovalūtu, piemēram, Bitcoin, Dienai apgalvo Nordea Naudas plūsmas vadības risinājumu nodaļas vadītājs Edmunds Astičs un skaidro: "Iemesls šādai nostājai ir pakalpojuma decentralizētā kontrole. Atšķirībā no monetārās valūtas, kuru plūsmu un emitēšanu kontrolē centrālās bankas vai citas finanšu iestādes, Bitcoin netiek centralizēti kontrolēts, kā rezultātā Bitcoin transakcijas un to īpašniekus nav iespējams izsekot, un banka nevar identificēt ne Bitcoin nosūtītājus, ne arī saņēmējus. Šī anonimitāte rada risku, ka ar naudas līdzekļiem operē melnā tirgus dalībnieki."
Līdzīgu redzējumu Dienai pauž arī Swedbank Ārējās komunikācijas vadītāja Vineta Savicka: "Ar kriptovalūtām saistīti uzņēmumi ir ar paaugstinātu nelegālu līdzekļu aprites risku. Turklāt tiem ir sarežģīti noteikt naudas izcelsmi un patieso adresātu, tādējādi bankai ir grūti izpildīt likumā noteikto prasību, kas uzliek tai par pienākumu pārzināt un būt pārliecinātai par patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par naudas saņēmējiem un reālajiem naudas sūtītājiem."
Sadarbības uzsākšanu "ar šādiem paaugstināta riska klientiem mēs katrā gadījumā individuāli izvērtējam, vadoties no uzņēmuma biznesa modeļa, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas procesu kvalitātes un citiem risku ietekmējošiem faktoriem", teic Savicka.
"Kriptovalūtu ienākšana banku ikdienu padara vairāk komplicētu tieši no tā viedokļa, ka bankām noteiktā naudas izcelsmes pārbaude kā ļoti būtisks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas aspekts līdz ar dažāda veida kriptēšanas elementu parādīšanos uzraudzības un caurspīdīguma nodrošināšanas uzdevumu padara tikai sarežģītāku," Dienai skaidro SEB bankas Korporatīvās komunikācijas pārvaldes vadītāja Agnese Strazda.
Kas attiecas uz sadarbības uzsākšanu ar personām, "kuras ikdienā izmanto tādus norēķināšanās līdzekļus kā kriptovalūtas, kā arī ļauj par viņu pakalpojumiem norēķināties ar kādu kriptovalūtu, mūsu nostāja ir identiska tai, kādu izmantojam, uzsākot sadarbību ar jebkuru klientu, – vērtējam katru klientu individuāli un pēc dažādiem likumdošanas aktiem un iekšējiem noteikumiem", teic Strazda.
Fcuk banksters