Atbilde nav vienkārša, jo, lai arī pasaules riskanto finanšu aktīvu tirgus atrodas izaugsmē jau vairāk nekā astoņus gadus un pozīcijas bieži vien tiek būvētas uz parāda, ir atrodami argumenti tam, lai līdzšinējais cenu kāpums turpinātos. Tas attiecas arī uz dažādām kriptovalūtām, kurām nav pilnīgi nekāda seguma, tomēr vispārējais naudas masas pieaugums pasaulē nodrošina apstākļus, lai kāds tās iegādātos kaut vai tāpēc, lai diversificētu savu ieguldījumu portfeli.
Netipiska situācija
Vienlaikus arī finanšu tirgus segmenti, kuri tiek uzskatīti par tradicionāliem, liek domāt par aizmetņu veidošanos līdzīgai vai pat vēl bīstamākai situācijai nekā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gadā. Pēdējā laikā cenu izaugsme vērojama akcijām, zeltam un finansiāli stabilo valstu parāda vērtspapīriem vienlaikus, kas ir samērā netipiska situācija. Akcijas tiek uzskatītas par riskantu, savukārt etalona parāda vērtspapīri – par ļoti konservatīvu ieguldījumu, un šo segmentu cenas kāpums parasti saistīts ar visai atšķirīgām, bieži vien pat pretējām tirgus situācijām. Proti, ja akciju biržas piedzīvo paniku, par investoru glābiņu bieži vien kļūst finanšu etalona valstu obligācijas. Taču, tā kā abi segmenti ir savos vēsturiskajos cenu rekordos vai ļoti tuvu tiem, šis tradicionālais līdzsvars var zust.
Gala rezultātā, sākoties masveida pozīciju slēgšanai, "drošā patvēruma" trūkums var veicināt dziļāku kritumu nekā finanšu tirgus krīzēs, ko pasaule piedzīvojusi iepriekšējās desmitgadēs.
Tiem, kuriem norises pasaules finanšu tirgos ir ikdiena, pašreizējai situācijai ir skaidrojums.
"Ilgstošāks cenu pieaugums visām šīm aktīvu klasēm vienlaikus nav ierasta parādība, bet nav arī tik neparasta brīžos, kad tirgū parādās lielāki brīvie līdzekļi, kas meklē kādu ieguldījumu objektu. Katrai aktīvu klasei ir savi iemesli kāpumam un arī savs investors, kas pērk to aktīvu klasi, kura ir visatbilstošākā viņa šī brīža situācijai. Tam visam gan varam atrast arī vienu kopēju vienojošu faktoru – jau pieminētie brīvie līdzekļi," skaidro DNB Markets privātkapitāla pārvaldnieks Gatis Laugalis.
Monetārās stutes
Viens no iemesliem netipiskajai situācijai finanšu tirgos ir centrālo banku īstenotā monetārā politika, kura iepriekšējās finanšu krīzes pārvarēšanai tika orientēta uz triljonu dolāru un eiro ekvivalenta iepludināšanu finanšu tirgos, sevišķi valstu obligāciju pirkumiem, lai samazinātu aizdevumu procentu likmes. Tā kā šīs politikas rezultātā parāda vērtspapīru ienesīgums kritās un cenas auga, investori peļņas gūšanai aizvien vairāk pievērsās riskantākiem finanšu sektoriem, vienlaikus veicinot jaunu biržas indeksu rekordu kritumu.
Tomēr izmaiņas monetārajā politikā jau sākušās un, piemēram, ASV jau vairākus gadus šāda monetārā stimulēšana ir pārtraukta. Nordea bankas Private banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš uzskata, ka saistībā ar finanšu tirgus konjunktūras izmaiņām viens no interesantākajiem faktoriem būs lēnas, bet nenovēršamas pārmaiņas centrālo banku ārkārtēji stimulējošajā politikā.
"Šobrīd izskatās, kas šis neparastais periods tomēr tuvojas beigām, bet tā ir tēma tuvākajiem gadiem, nevis mēnešiem," uzskata Nordea eksperts. Viņš stāsta, ka šobrīd daudzos parādzīmju tirgos centrālās bankas no pozīciju turētāju sarakstiem izspiedušas citus investorus, tā paaugstinot parādzīmju cenas un samazinot ienesīgumu. "Šie "izspiestie" līdzekļi devušies meklēt ienesīgumu citos aktīvos, tostarp akcijās, izejvielās un riskantākās parādzīmēs. Kas notiks, kad šis process tiks iegriezts pretējā virzienā, pagaidām varam tikai minēt. Protams, pašas centrālās bankas to apzinās, tāpēc gaidāmie manevri būs ļoti piesardzīgi, ja vien mūs nepārsteigs pārāk augsta inflācija, kuru vajadzēs apkarot," situāciju skaidro Krūmiņš.
Peļņas faktors
"Šobrīd ir izveidojusies labvēlīga vide akciju investoram – peļņas rādītāji aug un makroekonomiskie rādītāji ļauj cerēt, ka peļņas izaugsme turpināsies," situāciju vērtē SEB Private Banking investīciju stratēģis Ingus Grasis. Pēc viņa domām, galvenais iemesls spēcīgai izaugsmei akciju tirgos ir ļoti labas publisko uzņēmumu pirmā ceturkšņa finanšu rādītāju publikācijas, kuras turklāt vēl pārspēja iepriekš izstrādātās prognozes. Piemēram, faktiskais Ziemeļvalstu kompāniju pirmā ceturkšņa peļņas pieaugums bijis par 10% augstāks, nekā iepriekš sagaidīja tirgus analītiķi.
"Īpaši jāizceļ Eiropas uzņēmumu nākotnes peļņas rādītāju prognozes, kuras pēc ilgstoša pārtraukuma ir pat palielinātas. Pozitīvam noskaņojumam par publisko uzņēmumu peļņas rādītājiem ir arī spēcīgs pamatojums – makroekonomiskie rādītāji, īpaši Eiropā, liecina par ekonomiskās izaugsmes nostiprināšanos," konjunktūru raksturo Grasis.
Akciju cenu kāpums skaidrojams arī ar citiem faktoriem. Laugalis teic, ka investors, kurš investē akcijās, saņem arvien pieaugošus līdzekļus no ienākošajām dividendēm un akciju atpirkšanas darījumiem, kas pieņēmuši ļoti lielus apjomus, peļņai atgriežoties apstākļos, kad pasaules ekonomika kārtīgi vēl nav ieskrējusies. "Tātad dabīga izaugsme vairs nav tik pievilcīga kā, teiksim, konkurenta pārpirkšana, lai iegūtu lielāku tirgus daļu," korporatīvās nianses skaidro DNB speciālists.
Tomēr peļņas prognozes ir visai optimistiskas.
Pēc Krūmiņa teiktā, Nordea prognoze šogad paredz to, ka globālais korporatīvās peļņas pieaugums 2017. gadā var sasniegt 10–12%. "Par atsevišķām valstīm, piemēram, ASV, varam uzskatīt, ka akciju novērtējums salīdzinājumā ar kompāniju peļņu ir stipri virs vēsturiski vidējā, tātad peļņas pieaugums nepieciešams, lai attaisnotu šī brīža cenas. Savukārt citur, piemēram, eirozonā, šis novērtējums ir zemāks, un pieklājīgs uzņēmumu peļņas pieaugums var veicināt turpmāku cenu pieaugumu," reģionu atšķirības ieskicē Nordea finanšu speciālists.