Pēc Strīķes vārdiem, oligarhu, Daimler un Latvenergo lietas esot pavisam cita līmeņa lietas, nekā KNAB bijušas agrāk. "Daudzās valstīs ilgstoši ir bijusi tāda krimināllikuma izpratne - ja jums pieder maks un es to paņemu, tad ir skaidrs, ka esmu zaglis. Ir maks, ir kustība. Taču šīs lietas atšķiras ar to, ka šeit nav vienas darbības, bet ir ļoti daudzas personu grupas, kuras rīkojas ar juridiskām metodēm. Teiksim, amatpersona pieņem lēmumu, tiek dibināts ārzonas uzņēmums, nauda no valsts vai pašvaldības uzņēmuma tiek pārskaitīta uz ārzemēm, izņemta skaidrā naudā, tad ieguldīta kādā īpašumā - ja ņemam kādu atsevišķu darbību, it kā viss ir likumīgi. Tikai saliekot visas šīs personu grupas un darbības kopā un precīzi kvalificējot, var redzēt noziedzīgo mērķi - piemēram, valsts vai pašvaldības īpašumu nelikumīgi pārvērst par privātu."
"Viena no tēmām, kas saistīta ar oligarhu un Latvenergo lietu un kurā Latvijā nav tiesu prakses, ir juridisko personu atbildība. Ja mēs noķeram, piemēram, kādu bankas darbinieku, kurš par kukuli izsniedz kredītu, tad viņu atlaiž no darba, bet būtībā jau bankas vide ir radījusi iespēju viņam to darīt. Pat nerunājot par to, ka šī var būt uzņēmuma politika. Eiropas prasības ir arvien striktākas - mums jāpiemēro juridiskās personas atbildība, jo tas kopumā maina [biznesa] vidi, piespiež lielos uzņēmums atteikties no korupcijas prakses. Korupcijas samazināšana notiek ekonomiski globālā līmenī, nevis ķerot atsevišķus korumpantus. Atsevišķas personas sodīšana tiek uzskatīta tikai par tādu pussoli - neadekvātu sodu," stāstījusi izmeklētāja.
Oligarhu lietā KNAB pašlaik ticis tiktāl, ka "shēmas ir sazīmētas, personas apzinātas, viņu loma un tas, kā viss noticis, pamatā ir noskaidrots". "Protams, tā kā šāda veida lietas Latvijā ir jaunas, ir runa par pierādījumu pietiekamību - kurā stadijā kurš uzskata, ka vajag vēl kādu pratināt, pieprasīt vēl kādus dokumentus. Tiešu un netiešu pierādījumu ir daudz," informējusi Strīķe, "gan KNAB, gan prokuratūra strādā tiesai. Gribas ticēt, ka tiesa ir spējīga to aptvert un saprast, jo šī tiešām nav lieta, ko tiesnesis var atšķirt, izlasīt vienu sarunu un pateikt, ka visi ir vainīgi."
Taujāta, kāds ir tiesiskais statuss tām 11 personām, kuras sākotnēji bija iesaistītas lietā, Strīķe stāstījusi, ka tiesiskais statuss tagad [kriminālprocesā] ir plašāks nekā agrāk - bez aizdomās turamā ir iespējams piemērot personas, pret kuru [ierosināts kriminālprocess], statusu, un uz šo personu attiecas gandrīz visa tā pati regulācija, kas uz aizdomās turamo. "Tas ir izmeklēšanas darba jautājums, es neieteiktu no tā izdarīt kādus secinājumus," piebildusi Strīķe. Savukārt to, vai Aināram Šleseram, Aivaram Lembergam un Andrim Šķēlem ir kāds statuss šajā lietā, KNAB pārstāve nav atklājusi.
"Gads - tas tiešām ir stipri par agru, lai varētu pateikt, kas ir izdevies. Arī ārzemēs šādas lietas izmeklē divus, trīs un četrus gadus. Varu tikai pateikt, ka lieta veiksmīgi virzās. Mēs esam tikuši ļoti tālu, esam izprasījuši kontu izdrukas, dokumentus. Kratīšanās izņēmām ļoti daudz pierādījumu, tos visus bija nepieciešams apzināt, saprast - arī tas prasa daudz laika. Skaidrība par to, kas un kā noticis, mums ir gandrīz vai pilnībā - esam apzinājuši cilvēku loku, līdzdalību un veiktās darbības. Protams, ir ļoti sarežģīti jautājumi par [nodarījumu] kvalifikāciju pa [krimināllikuma] pantiem," teikusi Strīķe.
"Amatpersonas, kurām ir tiesības pieņemt lēmumus, pieņēma tos attiecībā uz uzņēmumiem, kas viņiem slēpti pieder, un līdz ar to izmantoja dienesta stāvokli, gūstot labumus. Labums - tā nav tikai nauda koferītī, tas ir arī uzņēmums, ko iegūsti, pat neatkarīgi no tā, vai saņem vai nesaņem dividendes," KNAB skatījumu uz lietu skaidroja Strīķe. Vaicāta, vai minētais nozīmē, ka KNAB nav izdevies atrast pierādījumus par dividenžu saņemšanu, Strīķe atteikusi: "Nē, to es neesmu teikusi. Mums jāsaprot, ka labums nav tikai nauda, dzīvoklis vai mašīna - labums ir arī daļas uzņēmumos, labums ir arī ārpuskārtas tiesības kaut ko iegūt savā īpašumā."
Lūgta izskaidrot, vai KNAB ir pārdomās, vai tiesa būs gatava ņemt pretī tāda līmeņa pierādījumus, kādi birojam pašlaik ir, Strīķe atrunājusies, ka runa neesot par pierādījumiem, jo to esot gana daudz un ļoti daudzveidīgi, bet vairāk par spēju saprast kopumā.
"Pierādījumu ir ļoti daudz, tie izmeklēšanai rada neapšaubāmu pārliecību par notikumu gaitu un personu iesaisti. Palikusi tehniskā puse. Gribas izdarīt maksimumu, kas iespējams šajās lietās. Pirms gada es nebiju iepazinusies ar ārvalstu praksi, bet tagad [skaidrāk] redzu, ka mums ir ļoti daudz pierādījumu. Gan "Latvenergo", gan šajā lietā ārvalstu eksperti apgalvo, ka esam ļoti veiksmīgi strādājuši pierādījumu apjomā, ka viņiem daudzās lietās sarunu [ierakstu] nav vispār," piebildusi izmeklētāja.
Strīķe atzinusi, ka oligarhu lietas izmeklēšanas centrā ir Rīgas tirdzniecības osta (RTO) un tās piederība. Vaicāta, kas tad ir patiesie RTO īpašnieki, Strīķe atbildējusi, ka to "tagad izmeklēšana līdz galam skaidro". "Shēmas ir tik lielas, ka tikai izmeklēšanas beigās varēsim secināt, kuras personas tiek apsūdzētas, kuras ne."
Strīķe kritiskus vārdus veltījusi tiesām, kur nodotās lietas nereti vienkārši stāvot. "Mēs izmeklēšanā atdalām kādu atzaru, nododam prokuratūrai, viņi nodod tiesai, bet tad tā lieta tur "stāv"! Tad mēs nožēlojam, ka steidzamies, jo, kamēr lieta ir izmeklēšanā, varam gūt jaunas liecības, jaunus pierādījumus. Ja skatāmies laika posmu no lietas ierosināšanas līdz pēdējai instancei, tad redzam, ka KNAB ir neliela daļiņa. Izmaiņas ir vissvarīgāk [panākt] tiesā. Arī starptautiskos forumos saka - mēs nešaubāmies, ka jūs spējat izmeklēt, mums ir šaubas, vai spējat kvalitatīvi un ātri iztiesāt," izteikusies KNAB darbiniece.