Tātad varam sevi uzskatīt par samērā mazturīgu sabiedrību, tomēr vienlaikus arī par tādu sabiedrību, kuras nabadzība gājusi mazumā, bet pirktspēja, tieši pretēji, ir pieaugusi. Tomēr tas, ka varam atļauties pilnākus pirkumu grozus veikalos, nenozīmē, ka šāds scenārijs turpināsies mūžīgi. Šogad pasaules un arī konkrēti Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempi uzrāda tendenci sarukt, un neviens nevar garantēt, ka laika gaitā lēns pieaugums neizvērtīsies kritumā. Tas nozīmē, ka daudzas tendences, pie kā esam pieraduši pēdējos gados, piemēram, bezdarba līmeņa samazināšanās, algu kāpums un nekustamā īpašuma cenu pieaugums, var kļūt par pagātni, un, ņemot vērā šo atziņu, droši vien ir vērts rūpīgāk pārdomāt savus tēriņus un varbūtēju aizdevumu ņemšanu, jo pasaules ekonomiskās grūtības var novest pie tā, ka arī Latvijas iedzīvotājs savu hipotēku vairs nevar atmaksāt vai arī strauji augošs nekustamā īpašuma piedāvājums vainagojas cenu kritumā un banka pie hipotekārā kredīta ņēmēja var vērsties ar vēlmi pēc papildu nodrošinājuma.
Ļodzīgāks pamats
Vēl pērn gada otrajā pusē, salīdzinot ar šo pašu periodu 2017. gadā, Latvijas ekonomika auga nedaudz vairāk nekā par pieciem procentiem, šā gada pirmajā ceturksnī šis skaitlis nokritās līdz trim procentiem. Savukārt otrajā ceturksnī valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gada izteiksmē samazinājās par 2,1 procentu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. "Iepriekšējos divos gados vidējās algas Latvijā ir augušas aptuveni par astoņiem procentiem gadā, taču ar 2% IKP izaugsmi, kādu mēs redzam šī gada otrajā ceturksnī, šāds pieaugums noteikti nav ilgtspējīgs. Ņemot vērā globālās ekonomikas bremzēšanos un politisko nenoteiktību pasaulē, šogad, kā arī nākamgad pozitīvus pārsteigumus Latvijas ekonomikā es nesagaidu, un IKP izaugsme, visticamāk, nepārsniegs trīs procentus. Tādējādi algu kāpumam Latvijā vajadzētu kļūt lēnākam, taču IKP pieauguma temps ir tikai viens no algu ietekmējošajiem faktoriem, kas īstermiņā var nebūt pats būtiskākais," situāciju komentē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Arī Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa norāda, ka, gadījumā ja ekonomiskās izaugsmes tempi mazinās, likumsakarīgi sabremzējas arī iedzīvotāju ienākumu pieaugums. "Turklāt, ja izaugsme krītas būtiski, attiecīgajā laika periodā iedzīvotāju ienākumi pat samazinās, jo mazinās ražošanas apmēri, algas un kopējais labklājības līmenis. Protams, jāņem vērā arī faktori, kas ir galvenie izaugsmes veicinātāji un kādās nozarēs izaugsme bremzējas – attiecīgi tas vismaz vispārīgi signalizē par tām nozarēm, kuru darbinieki ir pakļauti vislielākajam riskam un tuvojošās sekas varētu izjust visspēcīgāk. Taču pilnīgi droši var justies tikai retais, kura pārliecība par labi izpildītu mājasdarbu iepriekš izveidotu uzkrājumu veidolā un spēju pielāgoties darba tirgus mainīgajām prasībām ir pamatoti stabila," uzsver finanšu speciāliste.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 12. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Irlielāmērāticams
Sivēna kažociņš
solon