Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Laiks pārspīlētam optimismam

IKP gada pieaugums 2011. gada ceturksnī ir būtiski pārskatīts uz augšu un Latvija ieņēmusi godpilno pirmo vietu ES ekonomikas izaugsmes līgā, krietni apdzenot arī abas pārējās Baltijas valstis. Nebija vajadzīgs ilgs laiks, lai Latvija no straujāk augošās ES ekonomikas kļūtu par straujāk krītošo un pēc tam atkal par straujāk augošo — nepilni pieci gadi. Par laimi, šoreiz augšupejas virzītāji ir ļoti atšķirīgi, norāda _DNB bankas _eksperts Pēteris Strautiņš.

"Tika gan sagaidīta vēl dziļāka datu korekcija un jāpiebilst, ka reģistrētais izaugsmes temps 4. ceturksnī tiešām būtu virs 6% (šobrīd tas ir 5.7%), ja vien neizprotamu iemeslu dēļ nebūtu reģistrēts dziļš kritums (-7.4%) operācijās ar nekustamo īpašumu. Praktiskam latvieša prātam ir grūti saprast — kā var sarukt operācijas ar nekustamo īpašumu brīdī, kad nekustamos īpašumus „patērējošās” nozares tik strauji aug, tāpat kāpj mājsaimniecību ienākumi,  hipotekārā kreditēšana un celtniecība? Tas ir jautājums, par kuru tiešām gribētos saņemt CSP interpretāciju. Jāatzīmē gan, ka līdzīga dīvainība pērnā gada nogalē ir konstatēta arī Igaunijā. Šīs nozares ietekme uz kopējiem rādītājiem ir būtiska, tā veido gandrīz desmito daļu ekonomikas. Visu pārējo nozaru dati turpretim labi saskan ar ekonomisko loģiku un praksi," stāsta ekonomists.

Viņš norāda, ka lai kādas būtu līdz galam neatrisinātās neskaidrības, nav šaubu, ka ekonomikas pieauguma temps 2011. gada nogalē ir bijis apmēram seši procenti un šobrīd visas pazīmes liecina, ka 2012.gada sākumā pieauguma temps drīzāk ir pat palielinājies, pilnīgi pretēji gaidītajam.

"Izaugsme ir ļoti strauja, bet pagaidām absolūti veselīga un sabalansēta. 2012. gada janvārī apstrādes rūpniecība un tirdzniecība atkal auga kopsolī, šoreiz vairāk nekā par 16% gada griezumā. Šādu tempu noturēt būtu ārkārtīgi grūti un to noteikti nevar prognozēt, taču nekas neliecina, ka februārī un martā ekonomiku būtu piemeklējusi pēkšņa lejupslīde. Tagad Latvijai jau ir ļoti labas iespējas kļūt par straujāk augošo ES ekonomu arī  gadā kopumā. Ja jau nedēļas sākumā bija skaidrs, ka 1.ceturkšņa rezultāti būs iepriecinoši, tad līdz šim veiksmīgā Grieķijas parāda samazināšanas procedūra jau ļauj mierīgi justies arī par 2. ceturksni."

Viņš gan brīdina, ka pie 6% izaugsmes nevajadzētu pierast kā pie kaut kā pašsaprotama. Taču augošam eksportam pozitīvi ietekmējot ienākumus, tiem savukārt palielinot patēriņu, kas savukārt vēl vairāk celtu ienākumus un ļautu patēriņam pieaugt vēl vairāk, šogad kopumā var tikt sasniegts izaugsmes temps, kas būtu kā zinātniskā fantastiska uz gada sākumā aprēķināto prognožu fona. "Tas tiešām var tā notikt, ja vien pēkšņs „negadījums” kādā no antīkajā pasaulē naidīgajiem civilizācijas šūpuļiem — Grieķijā vai Irānā (Persijā) šo ciklu nepārtrauc gada 2.pusē. Ja neiejauksies ārēji procesi, tad, iespējams, jau šī gada nogalē būs vajadzīgs spainis augsta ūdens, lai atvēsinātu pārkarsušās galvas un atgādinātu, ka ir nepieciešams arī uzkrāt. Tikko aprakstītās augšupejošās spirāles apraksts nenoliedzami rada arī sliktas asociācijas."

Sagaidāms, ka arī 2012.gada sākumā straujāk augošā nozare atkal būs celtniecība (tās pieaugums 4.ceturksnī gada griezumā bija 25.9%), kuras kāpums varētu sasniegt pat 30%, pēc tam gan tam strauji bremzējoties, jo atskaites punkts vairs nebūs tik zems. Lieliski tranzīta rezultāti visdrīzāk nodrošinās divciparu pieaugumu arī transporta nozarei kopumā, taču precīzi spriest par ražošanas un tirdzniecības dinamiku vēl būtu pāragri.

"Bāzes prognoze 2012.gadā kopumā tomēr paredz izaugsmes bremzēšanos, kaut arī pat relatīvi optimistiskā DNB prognoze par 2.5% kāpumu acīmredzot būs jāpārskata uz augšu. Krasi mainīsies izaugsmi nosakošo faktoru attiecības. Investīcijas nespēs otro gadu pēc kārtas kāpt par ceturto daļu, šoreiz tās drīzāk palielināsies apmēram par vienu desmitdaļu. Eksporta pieauguma temps pagājušā gada laikā slīdēja uz leju, šī gada sākumā būs vēl viens izrāviens, bet pēc tam atkal tomēr visdrīzāk kāpums bremzēsies, sasniegt pērnā gada 12.6% reālo kāpuma tempu būs gandrīz neiespējami. Turpretim patēriņa kāpums šogad varētu būt tuvs iepriekšējā gada līmenim kad tas bija 4.4%," prognozē Pēteris Strautiņš.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses