Mainīs komerclikumu, lai novērstu reiderismu

Viņš norāda, ka kapitāldaļu īpašumtiesību maiņas gadījumos obligāta būs abu - gan pircēja, gan pārdevēja - gribas patiesuma pārbaude. Kapitāldaļu darījumos uzņēmējiem būs iespējas izvēlēties, kas pildīs sarga pienākumus, - gribas patiesuma pārbaudi: - zvērināts notārs, valsts notārs vai arī drošais elektroniskais paraksts. «Katrs var rēķināt pats, kas ir izdevīgāk. Ja zvērināts notārs kādu iemeslu dēļ nav sasniedzams, īpašumtiesību maiņu var apliecināt kapitāldaļu pircējs un pārdevējs ar drošo elektronisko parakstu vai arī, abām personām ierodoties klātienē Uzņēmumu reģistrā (UR), un tad parakstus apliecinātu UR valsts notārs,» iespējamos risinājumus rāda G. Bērziņš. Viņš nepiekrīt, ka šāda prasība varetu kavēt kapitāldaļu darījumu norises ātrumu.«Šī norma attieksies uz pilnīgi visām SIA neatkarīgi no pamatkapitāla lieluma - 1 Ls vai 100 milj. Ls, ne arī no strādājošo skaita,» uzsver G. Bērziņš. Pēc SIA Lursoft datiem, 9. martā «dzīvas» bija 122 904.Tādējādi UR nonāks ziņas par dalībnieku maiņu: viens variants - kā pašlaik, kad tas notiek ar valdes starpniecību un uz dokumenta parādās gan daļu pārdevēja, gan pircēja paraksti, tikai papildus tam UR valsts notāram būs jāpārliecinās par pircēja un pārdevēja gribas patiesumu, vai arī otra - jaunā iespēja, kad ziņas UR saņem no zvērināta notāra, kuru sabiedrība izvēlējusies kā kapitāldaļu īpašumtiesību maiņas apliecinātāju. Tādējādi zvērināts notārs kļūst faktiski par vienīgo, kuram ir tiesības šīs sabiedrības vārdā pieteikt īpašnieku maiņu Uzņēmumu rēģistrā.Jau rakstīts, ka nezināms pilsonis no Igaunijas, Aleksandrs Lavriņenko, nekaunīgi pārņēma daļu Agrolats Holding uzņēmuma - SIA Elagro Trade. UR pēc A. Lavriņenko iesniegtiem dokumentiem veica izmaiņas gan Agrolats Holding ietilpstošā graudu un minerālmēslojumu tirdzniecības uzņēmuma SIA Elagro Trade dalībnieku sastāvā, gan valdē. Mārtiņš Reinfelds gan jau atguvis nozagtos 22,4% kapitāldaļu SIA Elagro Trade, īpašnieku un valdes locekļu sarakstā vairs nav A. Lavriņenko. Elagro Trade valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš uzsvēra, ja jau ir atstāti caurumi, lai netiktu pasargāta esošā valde un īpašumdaļas, tad loģiski, ja ir aitas, tad būs arī cirpēji. «Mēs esam iesnieguši iesniegumus visās Latvijas organizācijās un iestādēs, kam, savstarpēji mijiedarbojoties, būtu šie jautājumi jārisina. Es teiktu, ka tai būtu jābūt lielai drosmei, lai vienkārši tagad nelemtu par šo jautājumu,» norāda O. Legzdiņš. Viņam bijusi saskarsme ar citiem uzņēmējiem, un jebkurš izteicis bažas.DB jau šā gada janvārī rakstīja, ka īpašnieku savstarpējā karadarbība ļauj pelnīt naudu dažāda kalibra juristiem, tomēr vienlaikus tiek atzīts, ka šādiem «karotājiem» būtu jāievieš īpaša kārtība attiecībā uz šo uzņēmumu pilnsapulcēm, tajās nolemtā apliecināšanu ar zvērināta notāra parakstu un tā klātbūtni pašā sapulcē, kā arī par klātesošajiem dalībniekiem (akcionāriem) vai to pārstāvjiem un par to, uz kāda pamata šie pārstāvji tur atrodas un kā tie balso; - to fiksētu zvērināts tiesu izpildītājs. Tādējādi UR, saņemot zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra parakstītus konkrētās sabiedrības sapulces dokumentus, būtu pārliecība, ka sapulces izraksti ir patiesi, nevis sacerēti kaut kur citur, un vēl jo vairāk, ka sapulcē ir piedalījušies konkrētie īpašnieki vai to pilnvarotie pārstāvji, būtu mazāk sūdzību arī policijai. Priekšlikuma būtība - kapitālsabiedrībai, kurā fiksēta īpašnieku savstarpējā ķīvēšanās, ir īpaša kārtība, bet pārējās kapitālsabiedrības tā neskar. Tādējādi faktiski īpašās prasības tiek attiecinātas tikai uz tām, kurām īpašnieku starpā dialoga vietā ir vis kaut kas cits - mītisku akcionāru uzrašanās, vadības apvērsumi utt. Attiecīga procedūra būtu spēkā tiem uzņēmumiem (kuri izpilda vismaz vienu parametru no trijiem, proti, kuru neto apgrozījums pēdējā gadā nav mazāks, piemēram, par 1 miljonu eiro, kuru bilances summa pēdējā pārskata gadā ir 1 miljons eiro vai vairāk un kurā vidējais strādājošo skaits pēdējā pārskata gadā nav mazāks par 20), kuros par sapulcē lemto ir bijušas sūdzības tiesībaizsardzības iestādēm, ir bijuši noteikti kādi liegumi saistībā ar īpašnieku savstarpējām apsūdzībām vai arī īpašnieki ir bijuši iesaistīti kādā citā uzņēmumā, kurā iepriekš notikusi šāda karadarbība.