Kā informēja Palink pārstāvji, prasībā norādīts, ka administratore maksātnespējas procesa gaitā ir pārkāpusi savas pilnvaras un izsaimniekojusi uzņēmuma līdzekļus.
Prasība pret bijušo maksātnespējas administratori iesniegta Rīgas apgabaltiesā. Palink nodarīto zaudējumu summu veido Rozmisas apstiprinātie maksājumi speciālistiem, kuri veikti bez kreditoru sapulces piekrišanas, maksa par uzņēmumam nevajadzīgiem pakalpojumiem maksātnespējas procesa laikā, nepamatoti izmaksāta administratora atlīdzība, kā arī apgrozījuma samazinājuma rezultātā negūtā peļņa.
"Maksātnespējas procesa laikā esam rūpīgi sekojuši līdzi tajā iesaistīto personu darbībām, lai būtu droši, ka tas netiek izmantots kā līdzeklis personīga labuma gūšanai. Procesa laikā administratore Gundega Rozmisa vairākkārt ir vienpersoniski pieņēmusi neloģiskus lēmumus par Palink līdzekļu izmantošanu, nepamatoti izmaksājot atlīdzību sev, pašas pilnvarotām personām vai ar tām saistītiem uzņēmumiem, kā arī parakstot līgumus par SIA Palink nevajadzīgu pakalpojumu sniegšanu. Administratores darbības, kas, mūsuprāt, ir bijušas pretlikumīgas un savtīgas, tāpat kā viss maksātnespējas process kopumā, mūsu uzņēmumam ir radījušas ievērojamus materiālus zaudējumus, un esam gatavi tiesu darbiem, lai zaudējumus kompensētu," stāsta Palink rīkotājdirektore Dace Zundure.
Kā ziņots, 18.maijā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa pasludināja pret Iki un Cento veikalu operatoru SIA Palink ierosināto maksātnespējas lietu par izbeigtu.
Tiesa saīsinātajā spriedumā noraidīja prasītāja Sergeja Guščina pieteikumu.
Kā pēc tiesas sēdes norādīja Palink advokāts Lauris Liepa, uzņēmums ir gandarīts par tiesas lēmumu: "Svarīgi, ka apsvērumi, ko izvirzīja oponenti, netika ņemti vērā."
Viņš arī uzsvēra, ka tiesas spriedums signalizē, ka maksātnespējas procesus nevar izmanto kā parāda piedziņas mehānismu, norādot, ka Latvijas uzņēmumi nedrīkst tikt šantažēti brīžos, kad pastāv civiltiesisks strīds.
Kurzemes rajona tiesas sākotnējo spriedumu, gada sākumā Palink pasludinot par maksātnespējīgu, Liepa nosauca par "viennozīmīgi ļoti nopietnu un smagu tiesas kļūdu, ko atzinis Augstākās tiesas Senāts".
Viņš arī akcentēja, ka pirmā tiesas lēmuma rezultātā Palink ir radušies vairāk nekā 100 000 latu zaudējumi.
Jau ziņots, ka lietu pēc būtības tiesa skatīja 9.maijā. Tiesa šajā sēdē uzklausīja maksātnespējas pieteikuma iesniedzēja Guščina pārstāvja Raivja Stumberga, kā arī Palink advokātu Liepas un Gata Flintara sniegtos paskaidrojumus un argumentus. Guščina pārstāvis lūdza Palink atzīt par maksātnespējīgu, savukārt Palink advokāti uzsvēra, ka maksātnespējas pieteikums vērtējams kā apzināti nepatiess, ir nepamatots un būtu noraidāms.
Augstākās tiesas Senāts 7.martā atcēla Rīgas Kurzemes rajona tiesas 5.janvāra spriedumu, ar kuru tiesa bija atzinusi Palink maksātnespēju, un lika jautājumu atkārtoti izskatīt tai pašai tiesai citā sastāvā.
Tiesnese Vita Vjatere Palink maksātnespējas lietu atkārtoti bija paredzējusi izskatīt jau 2.maijā, taču tiesu informatīvās sistēmas kļūdas dēļ uzņēmuma maksātnespējas pieprasītāja Sergeja Guščina advokātam Viesturam Zaulam pavēste par plānoto tiesu bija nosūtīta uz citu adresi. Palink pārstāvji gan norādīja, ka lietu var skatīt arī bez Guščina interešu aizstāvjiem, taču tiesa lietas izskatīšanu atlika.
Protestu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu atzīt Palink par maksātnespējīgu Senātā iesniedza ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Arvīds Kalniņš. Senāts spriedumu par Palink maksātnespējas atzīšanu atcēla. Senāts konstatēja, ka, pirmo reizi skatot šo lietu, Kurzemes rajona tiesa pārkāpusi Satversmes 92.pantā garantētās pamattiesības - tiesības uz taisnīgu tiesu.
Senāts atzina, ka Satversmē noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu pārkāptas, jo Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, pārkāpjot likumus, patvarīgi grozījusi Palink maksātnespējas pieteikuma priekšmetu un pamatu un pēc būtības izskatījusi prasību par parādu.
Tiesa Palink maksātnespējas lietu ierosināja pēc privātpersonas Guščina pieteikuma. Viņš cesijas ceļā bija ieguvis no starp Landekss un Palink 2008.gada 18.septembrī noslēgtā ģenerālbūvuzņēmēja līguma izrietošu prasījumu pret Palink par it kā veikto būvdarbu apmaksu.
Pērn Palink strādājis ar 105,6 miljonu eiro (73,92 miljonu latu) apgrozījumu salīdzinājumā ar 104,8 miljonu eiro (73,36 miljonu latu) apgrozījumu 2010.gadā.