Pēc zelta cenu vienmērīga pieauguma 2011. gada sākumā, sekoja straujš zelta cenu lēciens augusta beigās un septembra sākumā. Septembrī, tā sauktajā spot tirgū, tika sasniegta zelta absolūtā maksimuma cena - 1923,7 dolāri (1049,55 lati) par unci (USD/oz), taču pēc Londonas fiksinga (dārgmetālu oficiālo cenu noteikšana Londonas biržā) datiem zelta maksimālā cena tika sasniegta 2011. gada 5.septembrī - 1896,50 USD/oz (1034,71 Ls/Oz).
Sākot no 2011. gada augusta līdz pat gada beigām zelta cenas svārstījās plašās amplitūdās, bet gada beigās palika aptuveni augusta / septembra sasniegtajās vērtībās.
Saskaņā ar Londonas fiksinga datiem zelts gada laikā pieaudzis no 1405,50 USD/oz (766,83 Ls/Oz) līdz 1574,50 USD/oz (859,03 Ls/Oz) jeb 12,02% ASV dolāru izteiksmē un no 1048,88 EUR/oz (732,06 LS/Oz) līdz 1217,05 EUR/oz (849,44 LS/Oz) jeb 16,03% EUR izteiksmē. Tādējādi, neskatoties uz ievērojamām zelta cenu svārstībām gada otrajā pusē, zelts spēja noslēgt gadu ar cenu pieaugumu, tiesa, nedaudz atpaliekot no vidējā gada pieauguma rādītāja pēdējo 11 gadu laikā.
"Tajā pašā laikā investīciju pieprasījums kopējā zelta iegādes struktūrā pēdējā desmitgadē sasniedzis visai ievērojamus 40%. Centrālās bankas (CB) summāri savā īpašumā tur 20%, taču ir acīmredzams, ka finanšu ministrijas visā pasaulē un CB, kas kontrolē globālo valūtu izmaiņas, turpina turēt īpašumā zeltu un kļūst par tā īpašniekiem un neto pircējiem", stāsta Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš.
Neraugoties uz Eiropas parādu krīzi, nav dzirdēts, ka kāda valsts gatavotos būtiski samazināt savus zelta krājumus. Gluži pretēji - tādas valstis kā Ķīna, Krievija, Turcija un citas attīstības valstis ir bijušas aktīvas investīciju zelta pircējas. Arī turpmāk šīs valstis deklarējušas oficiālu savu krājumu zelta palielināšanas politiku.
Bez centrālo banku iepirkumiem, būstiska loma dārgmetālu un zelta cenu veidošanā bija fundamentālajiem faktoriem, kas saglabāja aktualitāti visu 2011. gadu - zemās procentu likmes, Eiropas valstu parādu krīze, nestabilās ekonomikas attīstības perspektīvas. Šajā laikā pasauli pāršalca arī nebijis notikums - ASV kredītreitinga samazināšana līdz AA+. Tas bija psiholoģisks trieciens investoriem, kas noteikti lika pārskatīt un izvērtēt investīciju prioritātes un stratēģijas.
Pērn mazāk stabili ir bijuši citi dārgmetāli - sudrabs, platīns un palādijs. Sudraba cenas svārstījās plašā amplitūdā - cenu pieaugums 2011. gadā aprīļa mēnesī bija 61% salīdzinājumā ar 2010. gadu, taču pēc tam sudraba cenas pārdzīvoja kritumu, kas praktiski iznīcināja visus iepriekšējā pieauguma augļus, kas bija sasniegti 2010. gadā. Iemesls tam bija bažas par tālāko pasaules ekonomikas perspektīvu. 2011. gads sudrabam beidzās ar mīnusa zīmi visās pamatvalūtās, izņemot Indijas rūpiju, kura kļuva stipri vājāka gada laikā.
"Tas vēlreiz norāda, ka sudrabs ir stipri volatilāks metāls nekā zelts. Tomēr arī sudrabs lieliski der ilgtermiņa uzkrājumiem, taču tas der tiem, kuri gatavi samierināties ar lielo sudraba cenu volatilitāti", secina P. Avotiņš.
Tagad sudrabs tiek tirgots USD 30/Oz robežās (16.36 Ls/Oz), tas ir, par 10% mazāk nekā pēdējos mēnešos. Peļņa, kas tika gūta 2011. gada pirmajos piecos mēnešos, bija pilnībā zaudēta nākošajos septiņos mēnešos. Tas bija spēcīgs trieciens sudraba investoriem. Maksimālā sudraba cena Londonas fiksingā tika sasniegta 2011. gada 28.aprīlī - 48,70 USD/oz (26,57 Ls/Oz) un 32,88 EUR/oz (22,95 Ls/Oz). Pēc šo maksimumu sasniegšanas, sudraba cena ievērojami kritās.
Pēc Londonas fiksinga datiem sudrabs gada laikā samazinājās cenā no 30,67 USD/oz (16.73 Ls) līdz 28,18 USD/oz (15,37 Ls/Oz) jeb 8,11% USD izteiksmē un no 22,92 EUR/oz (15,99 Ls/Oz) līdz 21,78 EUR/oz (15,20 Ls/Oz) jeb 4,97% EUR vērtībā.
Platīna cenas gada otrajā pusē nostabilizējās zemāk par zelta cenām. Parasti šī metāla cenas ir augstākas par zelta cenām un šī tendence rāda, ka investoru viedoklis par ekonomikas atkopšanos tuvākajā laikā ir negatīvs. Platīna grupas metāli ir rūpnieciskā pielietojuma izejviela, tādēļ to cenas bieži saista ar kopējo ekonomikas veselības stāvokli pasaulē.
Pēc Londonas fiksinga datiem platīns gada laikā samazinājās cenā no 1768 USD/oz līdz 1381 USD/oz jeb 21,88% USD izteiksmē un no 1320,40 EUR/oz līdz 1068,45 EUR/oz jeb 19,08% EUR valūtā. Maksimālās cenas platīnam Londonas fiksingā tika reģistrētas 23.augustā un bija 1899 USD/oz, toties EUR maksimums bija 2011. gada 12.janvārī - 1376.05 EUR/oz.
Palādija cenām, kaut arī gada laikā samazinājušās, tiek prognozētas labas perspektīvas. Krievija, kas ir lielākā palādija ražotāja un eksportētāja pasaulē, oficiāli paziņojusi par šī metāla eksporta praktisku pārtraukšanu, kas nozīmē tā iespējamu deficītu nākotnē. Pagaidām gan šis deficīts nav novērots.
Vadoties pēc Londonas fiksinga datiem, palādijs gada laikā samazinājās cenā no 792,00 USD/oz līdz 636,00 USD/oz jeb 19,70% USD izteiksmē un no 591,50 EUR/oz līdz 492,05 EUR/oz jeb 16,81% EUR vērtībā. Maksimālās cenas palādijam Londonas fiksingā tika reģistrētas 21.februārī - 859 USD/oz un 628,15 EUR/oz.