"Nekādas parādu verdzības nav. Latvijai joprojām ir viens no mazākajiem ārējiem parādiem Eiropas Savienībā (ES). Ja pasaulē nebūtu kritiena ekonomikā un banku sektora nestabilitātes, parāds būtu pavisam niecīgs, tomēr arī tagad tas nav pārāk liels. Latvija dzīvo labi, daudzviet iet ievērojami sliktāk. Īstenībā esam izglābušies un krīze aiz muguras, galvenais, lai pārējā pasaules ekonomika noturas stabili," sacīja ekspolitiķis.
Jautāts, kad Latvija atkal varētu piedzīvos līdzīgus laikus kā 2004.-2007.gadā, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) auga vairāk nekā par 10% gadā, Slakteris sacīja, ka cer uz nekustamā īpašuma burbuļa neatgriešanos.
"Pasaules kontekstā Latvija straujos izaugsmes gadus piedzīvoja salīdzinoši īsā laikā. Ārējais parāds bija niecīgs, apmēram 10% no IKP, bet cilvēki ņēma kredītus, balstoties uz mistisku nereālu izaugsmi. Valdīja pārāk liels optimisms visos līmeņos - bankās, politikā, katram personīgi. Šķita, ka tas ir taisnīgi, jo dzīves līmenis tolaik bija daudz zemāks nekā Eiropā, tomēr optimisms nebija pamatots un balstījās uz nekustamā īpašuma burbuli. Ceru, ka tāda eiforija vairs neatgriezīsies tuvākajos 20 gados. Ja atgriezīsies, tad būs vēl viens "plīsiens"," atzina Slakteris.
Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz sarežģīto situāciju ES ekonomikā, uz eirozonu tomēr jāvirzās un finanses jāvada tā, lai Mārstrihtas kritēriji tiek izpildīti.
"Protams, nav jāstājas eirozonā brīdī, ja tā grūst. Tomēr ekonomika jāveido tā, lai Eiropa vēlētos, ka Latvija iekļaujas eirozonā," sacīja ekspolitiķis.