1. Mērķa atrašana
Krāpnieki savus potenciālos upurus meklē tādās populārās sociālo mediju platformās kā Facebook, Instagram vai tērzēšanas lietotnēs, piemēram, WhatsApp, Telegram u. c. Viņi sazinās, apgalvojot, ka ir, piemēram, investīciju konsultanti, turīgi cilvēki, kuri “nejauši” nosūtījuši ziņu nepareizai personai, vai ir vienkārši “draudzīgi labvēļi”, kas vēlas sniegt tikai “labu padomu”.
Taču sociālajos tīklos var parādīties arī reklāmas, kurās tiek izmantoti labi zināmi zīmoli vai personības – piemēram, krāpnieku vidū plaši izplatīta ir Īlona Maska identitātes zādzība. Arī Baltijas valstīs investīciju krāpniecības reklāmās tiek izmantotas vietējās slavenības. Šīs reklāmas ved uz profesionāli noformētām mājaslapām, kurās parasti tiek lūgts veikt “investīcijas" vai atstāt kontaktinformāciju, pēc kā visbiežāk krāpnieki zvana pa telefonu, aicinot investēt.
2. Uzticības iegūšana
Krāpnieki uzticības iegūšanai mēdz dalīties ar ieguldījumu veiksmes stāstiem, viltojot lietotāju atsauksmes un ienākumu pārskatus. Krāpnieki var iesaistīties sarunās par ļoti plašu tēmu loku, kas ir aktuāls izvēlētajam upurim, tostarp veselību, mentālo labklājību, pat mēģināt iesaistīt upura ģimenes locekļus.
3. Kārdinājums
Pēc noteikta “draudzības un smadzeņu skalošanas” perioda, kad cilvēks jau uzticas krāpniekam, saruna pamazām tiek ievirzīta investīciju jomā, piedāvājot nopelnīt ievērojamas naudas summas. Upuriem bieži tiek rādīti viltoti attēli/ekrānuzņēmumi, ienākumu grafiki, kas it kā apliecina veiksmīgas investēšanas stratēģijas un lielu peļņas potenciālu.
4. Naudas zaudēšana
Pēdējais solis ir “darījuma noslēgšana”. Visbiežāk tas notiek brīdī, kad upuris, priecājoties par veiksmīgajām investīcijām, vēlas izņemt visu vai daļu naudas. Tomēr pēkšņi izrādās, ka tas nav iespējams. “Konts” ir slēgts, bet krāpnieks pārstāj atbildēt uz ziņām. Izplatītas ir arī shēmas, kurās krāpnieks lūdz cietušajam samaksāt papildu naudu, lai varētu izņemt "peļņu". Tāpat dažkārt ar cietušajiem sazinās “palīgi”, kuri sola par nelielu samaksu atgūt cietušā naudu. To noteikti nevajadzētu maksāt, bet uzreiz būtu jāvēršas policijā.
Reālās dzīves piemēri
Agrāk viena no ierastām krāpnieku pazīmēm bija angļu vai krievu valoda, tomēr šobrīd aktīvi tiek izmantota arī latviešu valoda. Piemēram, Latvijā pēdējā laikā WhatsApp saziņas aplikācijā ir izveidotas vairākas tērzēšanas grupas, kas pretendē arī uz Binance oficiālajām grupām, bet patiesībā tādas nav. Vairums ziņojumu bieži vien ir neveikli mašīntulkojumi latviešu valodā. Krāpnieki piedāvā padomus par investīcijām kriptovalūtā un mudina lietotājus sazināties ar "VIP investīciju grupu", kur "izredzētajiem" tiek sniegtas "personīgās investīciju konsultācijas".
Svarīgi ņemt vērā, ka oficiālās saziņas grupas ir domātas tikai klientu informēšanai un nekad nepieprasa ieguldījumus noteiktā kriptovalūtā, kā arī nekad nepiedāvā ieguldījumu iespējas.
Krāpniecības piemērs: kriptovalūtu finanšu konsultants
Roberts aizpilda internetā atrastu tiešsaistes veidlapu par saviem ieradumiem un viedokli saistībā ar kriptovalūtām. Pēc tam viņš saņem zvanu no krāpnieka, kurš apgalvo, ka ir finanšu konsultants. Dažu mēnešu laikā viņi abi izveido darba attiecības, katru dienu sazinoties un apmainoties ar informāciju. Galu galā krāpniekam izdodas iegūt Roberta uzticēšanos.
Kādu dienu krāpnieks iedrošina Robertu ieguldīt platformā, kurā katru dienu tiek gūta 2 % peļņa. Akli uzticoties, Roberts iemaksā 5000 USDT. Turpmāko dienu laikā Roberta ieguldītā nauda aug atbilstoši solītajam. Krāpnieks mudina Robertu ieguldīt vairāk, un Roberts iegulda vēl 10 000 USDT. Pēc nedēļas, kad Roberts vēlas izņemt nopelnīto, konts pēkšņi ir bloķēts un viņš saprot, ka ir apkrāpts.
Kā sevi pasargāt?
Pirmkārt, pārliecinieties par autentiskumu. Krāpnieki var izveidot profesionāli izstrādātas vietnes, reklāmas, sociālo mediju ziņas vai tērzēšanas grupas. Noziedznieki uzticības iegūšanai bieži izmanto labi pazīstamus zīmolus vai slavenu cilvēku vārdus.
Otrkārt, īpaši uzmanīgiem jābūt gadījumos, ja tiek solīti ārkārtīgi augsti peļņas procenti. Neviena persona, algoritms vai projekts nevar sistemātiski precīzi paredzēt tirgu. Ikviens, kas sola garantētu augstu atdevi, ir jāuztver kā potenciāls krāpnieks. Īpaši pievērsiet uzmanību tādiem saukļiem kā, piemēram, “Nopelni 3 % dienā!”. Neļaujiet sevi apmānīt ar it kā nelielu ciparu: 3 % dienā ir tas pats, kas 1095 % gadā.
Treškārt, izvairieties no investīciju piedāvājumiem, kurus pats neesat pieprasījis no uzticama avota. “Investīciju eksperts” vai izskatīgs sociālo tīkla profila īpašnieks, kas ar jums sazinās, visticamāk, ir krāpnieks. Profesionāli krāpnieki katru dienu sazinās un flirtē ar simtiem vai pat tūkstošiem potenciālo upuru.
Ceturtkārt – aizsargājiet savu personisko informāciju. Vienmēr pārbaudiet otras puses personas identitāti un nekad nevienam neatklājiet savu personīgo vai konta informāciju. Ja kāds jums pieprasa sniegt personisku informāciju, piemēram, pieejas kodus vai paroles, bloķējiet kontaktpersonu un ziņojiet policijai.
Jāņem vērā, ka ikviens var kļūt par upuri, un tāpēc nav jāizvairās ziņot policijai. Bieži vien izšķiroša var būt ātra rīcība. Tāpēc krāpniecības gadījumā uzreiz sazinieties ar attiecīgā uzņēmuma vai platformas klientu atbalsta dienestu un informējiet policiju, lai situāciju varētu atrisināt pēc iespējas pozitīvāk.