"Visbiežāk investori nāk no ārzemēm, tāpēc, pirmkārt, ir jāgūst pārliecība par šī kapitāla izcelsmi un tā reputāciju. Bez dokumentiem, ko iesniedz šie investētgribētāji, ir visdažādākie veidi, kā tos pārbaudīt, un šajā virzienā būs galvenais uzsvars sadarbībā ar drošības iestādēm. Šajā procesā drošības iestādes ir tikušas iesaistītas arī līdz šim, īpaši investīciju reputācijas un izcelsmes pārbaudē," sacīja Zakulis.
Jautāts, vai Latvijas Krājbankas bijušā līdzīpašnieka Vladimira Antonova gadījumā šo reputāciju varēja dēvēt par kristālskaidru, Zakulis skaidroja, ka Antonova gadījumā ir viena juridiskā nianse - 2005.gadā kā vienas Latvijas komercbankas īpašnieks parādījās citas Eiropas Savienības dalībvalsts banka.
"Protams, ka toreiz tika jautāts Lietuvas banku uzraugam, vai ar šo banku viss ir kārtībā, un tika saņemta atbilde, ka šī banka ir normāls tirgus dalībnieks. Tajā brīdī netika ziņots arī par kādām problēmām ar reputāciju. Pēc tam tika nodrošināta arī pārrobežu sadarbība uzraudzībā. Līdz ar to ilgu laiku nebija nekāda pamata satraukumam vai kādām aizdomām," skaidroja Zakulis.
Vaicāts, vai nākotnē daudz rūpīgāk tiks vērtēti investori no Austrumiem, Zakulis sacīja, ka situācija liek būt piesardzīgākiem.
"Protams, apdedzināšanās ir notikusi. Kas parasti notiek pēc apdedzināšanās? Dabiska reakcija - kļūstam divreiz un trīsreiz piesardzīgāki un lēmumus turpmāk pieņemam krietni piesardzīgāk un rūpīgāk. Secinājums - Austrumu investori tagad var būt ļoti "pateicīgi" iepriekšējo investoru paveiktajam. Reputāciju sagraut var ļoti viegli, kā redzējām - tam ir nepieciešami tikai divi paraksti uz viena līguma. Tagad par katru Austrumu investoru radīsies pilnīgi likumsakarīgs jautājums - vai tas nav Antonovs numur divi? Šis investors var stāstīt un pārliecināt, taču uzticamība ir zudusi, it īpaši sabiedrībā," uzsvēra Zakulis.
Viņš skaidroja, ka investoru pārbaudes būs rūpīgākas, FKTK stiprinās arī sadarbību ar valsts drošības iestādēm, jo ir lietas, kuras var pārbaudīt Latvijā, bet ir arī tādas, kuras jāpārbauda ārpus valsts pārrobežu sadarbības ietvaros.
"Jāņem vērā arī tas, ka bijušais Krājbankas prezidents Ivars Priedītis nebija no Austrumiem, bet vietējais cilvēks, kurš veica noteiktas darbības, par kuru nozīmi un sekām viņam tagad ir laiks padomāt. Tikai tas, ka investors nāk no Austrumiem, vēl nav galvenā riska pazīme. Rūpīgākas pārbaudes nepieciešamības pazīmes varētu būt investori - privātpersonas, kurām var rasties vēlme banku līdzekļus izmantot privātām vajadzībām, biržā nekotētas juridiskas personas," piebilda Zakulis.
Jau ziņots, ka Zakulis par FKTK vadītāju tika ievēlēts 12.janvārī.
Zakulis līdz šim bija SIA Lattelecom Drošības nodaļas vadītājs. No 2000.gada līdz 2009.gadam Zakulis bijis AS Swedbank Drošības daļas vadītājs.
21.novembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu Latvijas Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.
Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī Latvijas Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu. Tiesa par Latvijas Krājbankas maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.
Maksātnespējīgās Krājbankas administrators KPMG Baltics iesniegtajā maksātnespējas risinājumā lūdzis FKTK iespēju tuvāko septiņu dienu laikā turpināt sarunas ar potenciālajiem investoriem un pabeigt vispusīgi izskatīt pēdējās dienās saņemtos sanācijas priekšlikumus, lai pārliecinātos par tā ekonomisko pamatotību un risinājuma izdevīgumu Krājbankas kreditoriem. Kopumā KPMG Baltics saņēmis četrus Krājbankas sanācijas priekšlikumus.
FKTK pirmos secinājumus par iesniegtajiem risinājumiem varēs izteikt pēc nedēļas.