Ja salīdzina pašreizējo laiku ar pavasari, vai, jūsuprāt, uzņēmumiem un ekonomikai kopumā ir nepieciešama tikpat plaša palīdzība, kāda tā bija ārkārtējās situācijas laikā pavasarī, vai tā var būt fokusētāka un vērsta tikai uz atsevišķām nozarēm?
Viennozīmīgi arī pašlaik ir nepieciešams visaptverošs valsts atbalsts, kas pavasarī, manuprāt, nemaz nebija tik plašs. Ārkārtējās situācijas laikā palīdzība bija strauja, kas ir pozitīvi, taču ne visaptveroša. Šobrīd labākais, ko mēs varam darīt, ir sagatavoties krīzes brīdim. Ja konkrētie apstākļi neiestājas, tad izstrādātos risinājumus varam nepiemērot, bet ir svarīgi būt sagatavotiem x stundai.
Ja raugāmies uz jaunākajiem makroekonomiskajiem datiem, tad mūsu uzņēmējiem un tautsaimniecībai kopumā neklājas tik slikti, kā varētu šķist, arī eksporta rādītāji daudzām nozarēm ir visnotaļ labi. Kāda, jūsuprāt, ir šā brīža ekonomiskā situācija?
Pozitīvi, ka daudzi uzņēmumi ir spējuši pārkārtoties un rast jaunas iespējas. Tas liecina, ka tie ir nobriedušāki un stiprāki. Taču tas nekādā gadījumā neatceļ nepieciešamību gatavoties krīzei. LDDK jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka tādiem krīzes laika atbalsta mehānismiem kā saīsinātais darba laiks vai īslaicīga atlaišana ir jābūt iestrādātiem likumos. Svarīgs secinājums, kas mums radies pēc pavasara, ir: nevis krīzes laikā steigšus jārada no nulles atbalsta mehānismi, bet tiem jau savlaicīgi ir jābūt izstrādātiem, un, iestājoties nepieciešamībai, tos tikai atliek iedarbināt.
Vai varat vairāk pastāstīt par nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem?
Jā, viens no būtiskākajiem valsts atbalsta veidiem būtu iespēja darba devējam krīzes situācijā darbiniekus nodarbināt uz nepilnu laiku, un valsts piemaksātu trūkstošo algas daļu, lai darbinieku ienākumi nesamazinātos. Otrs instruments – īslaicīgā atlaišana – paredzētu to, ka uzņēmējam ir iespēja uz īsu brīdi atlaist darbiniekus un pēc tam, kad situācija stabilizējas, darbiniekus atkal pieņemt darbā.
Vai uzņēmējiem jau pašlaik nav iespējas atlaist darbiniekus un pēc tam tos pieņemt darbā?
Runa ir par termiņiem. Ja normālā kārtībā atlaiž darbiniekus, tad par to ir jābrīdina mēnesi iepriekš. Tas var nebūt izdarāms krīzes situācijā, kas iestājas pēkšņi. Tādēļ īslaicīgā atlaišana paredzētu to, ka uzņēmējs var atlaist darbinieku, nebrīdinot mēnesi iepriekš un nemaksājot kompensāciju. Šāda īslaicīga atlaišana darbojas vairākās valstīs un tiek piemērota tikai krīžu brīžos.
Cik efektīvi ir dīkstāves pabalsti, un vai bija pareizs nosacījums, ka tos piešķir tikai tad, ja darbs ir pilnībā pārtraukts?
Daudz efektīvāki ir saīsinātā darba laika pabalsti. Dīkstāves pabalstu gadījumos maksā par to, ka cilvēks nestrādā, bet saīsinātā darba laika gadījumā maksā par nepilnu darba laiku, kas ļauj uzņēmumam saglabāt savu darbības kodolu un ir daudz draudzīgāk ekonomikai. Dīkstāves pabalsti ir mērķēti tikai uz darbiniekiem, bet saīsinātā darba laika pabalsts dod labumu ne vien darbiniekiem, bet arī uzņēmējiem un ir atbalstošāks nodarbinātībai kopumā.
Savukārt, ja uzņēmums krīzes laikā darbību pārtrauc pilnībā, tad var iedarbināt īslaicīgo atlaišanu?
Tieši tā. Svarīgi, ka uzņēmējam ir izvēles iespējas.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ir izteicies, ka tūrisms ir uz sabrukuma un bankrota sliekšņa. Tajā pašā laikā ministrijas piedāvāto atbalsta plānu nozare bargi kritizē. Kādi būtu vislabākie risinājumi, lai palīdzētu tūrisma nozarei?
Nozares pārstāvji ir iesnieguši savus priekšlikumus, kāds atbalsts viņiem vislabāk noderētu. Diemžēl plāna izstrādē tie netika pienācīgi ņemti vērā. Viens no nepieciešamajiem risinājumiem ir palīdzība darbiniekiem, jau pieminētais saīsinātā darba laika atbalsts. Otrs virziens ir atbalsts nepieciešamās infrastruktūras (piemēram, viesnīcu) saglabāšanai, kas saistīts ar nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu un komunālajiem maksājumiem. Runa ir, piemēram, par pašvaldības piešķirtām nodokļu atlaidēm. Trešais virziens būtu atbalsts uzņēmuma pārveidei, piemēram, digitalizācijai. Svarīgi ir padot roku nozarei, lai tā spētu pārveidoties.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 5. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!