Dziesmu un deju svētku birojs pavēstījis, ka mobilo lietotni Svētki ar personalizētu informāciju par mēģinājumu, koncertu, ēdināšanas un citu aktuālu pasākumu laikiem izmantojuši vismaz trešdaļa jeb teju 15 000 svētku dalībnieku. Mobilā lietotne bija savienota ar dalībnieku reģistrēšanās sistēmu. Vai jūs tagad, kad Dziesmu un deju svētki pagājuši, esat gandarīts ar paveikto?
Par jebkuru pozitīvi novērtētu darbu man ir gandarījums. Šis projekts palīdzēja mūsu vēsturiskās, gandrīz 150 gadu senās kopā dziedāšanas tradīcijas apvienot ar mūsdienīgu pieskaņu – mēs ne tikai dziedam, spēlējam, dejojam, bet pievienojam arī šī gadsimta noskaņu akcentus un izmantojam iespēju digitālajā vidē piekļūt svētku laikā paveiktajam.
Jāuzsver, ka mēs izmantojām unikālo iespēju iedot šo, tā teikt, mūsdienu "mērci" arī reģistrācijas sistēmas izskatā, kas vairs nebalstījās uz papīru kalniem un tamlīdzīgi, tādā veidā ļaujot gan Latvijā, gan ārvalstīs dzīvojošajiem dziedātājiem, dejotājiem, spēlētājiem, gan arī skatītājiem apliecināt: "Hei, mēs ne tikai sakām, ka viena no prioritātēm ir informācijas tehnoloģijas, bet arī varam paveikt lielas lietas tik apjomīgos pasākumos." Tas ir labākais, kas var būt – ērta un mūsdienīga sistēma, kas turklāt arī funkcionē tā, kā tam jābūt. Saliekot elektroniski kopā notikumus ar Dziesmu un deju svētku dalībnieku sistēmu, pavērās iespēja iedot unikālo iespēju ar kontekstu – katram dalībniekam individuāli paziņot, cikos un kur viņam jābūt. Īpaši tas attiecināms uz tiem dalībniekiem, kuri vienlaikus pārstāvēja vairākus kolektīvus.
Vienlaikus mēs labi apzinājāmies lielo imidža risku, kas nāca līdz ar šo projektu, jo svētku dalībnieku reģistrācija sākās februārī, neilgi pēc tam, kad Latvija gada sākumā piedzīvoja vairākus klupienus informācijas tehnoloģiju jomā un te jāatceras kaut vai e-veselības sistēmas ieviešana.
Jāatzīst, ka bijām drosmīgi, taču drosmei bieži liek vienādības zīmi ar dullumu.
Turklāt jūsu minētā trešdaļa dalībnieku bija mobilās lietotnes Svētki aktīvie lietotāji, bet noteikti bija vēl daudz šīs mobilās lietotnes pasīvo lietotāju, kuriem pašiem varbūt nebija rokā viedierīce vai arī kuri neuzstādīja šo lietotni, bet izmantoja kolēģu sniegto iespēju tajā ieskatīties un neko nenokavēt, tādējādi sperot savu solīti pretī moderna cilvēka prototipam un izmantojot mobilās lietotnes ērtības.
Vai Dziesmu un deju svētku nedēļas laikā nācās saskarties arī ar kādām šī servisa tehniskajām grūtībām, piemēram, pārslodzes dēļ?
Cilvēku roku darbs vienmēr ir un paliek cilvēku roku darbs, tomēr, pat ņemot vērā svētku dalībnieku reģistrēšanas sistēmas un mobilās lietotnes izstrādes īso laiku bez iespējas šo mobilo lietotni pirms palaišanas kārtīgi notestēt, vismaz līdz manām ausīm ziņas par kādām būtiskām nebūšanām nenonāca.
Mēs svētku laikā monitorējām sociālos tīklus un redzējām ziņas, ka mobilā lietotne neiet, taču tas varēja būt citu, ar mūsu darbu nesaistītu iemeslu dēļ, ieskaitot traucējumus mobilo sakaru tīkla pārklājumā. Bija arī gadījumi, kad svētku dalībnieki ieradās uz ēdināšanu citā vietā nekā viņiem paredzētajā, tāpēc šie svētku dalībnieki, izmantojot savas identifikācijas kartes, nevarēja iekļūt tajā ēdināšanas vietā, kur viņiem nebija paredzēts būt.
Vai iespējams novērtēt, cik aktīvs mobilo lietotņu lietotājs ir vidējais Latvijas iedzīvotājs?
Manuprāt, Dziesmu un deju svētku lietotnes popularitāte pierādīja, ka esam mūsdienīgi un spējam novērtēt labas lietas, un arī mākam uztaisīt labas lietas. Uz šādām vērtībām jāatsperas, lai turpinātu darboties tālāk. Pērn izstrādājām mobilo lietotni Latvijas paviljonam Expo izstādē Astanā un labi konkurējām ar Japānu, Kazahstānu un daudzām citām valstīm. Par šādām labām lietām vajag daudz runāt, un un tās nevajag aizmirst. Bieži vien Latvijā pierasts teikt: "Ai, nu ko tad mēs?", bet ar paveiktajiem darbiem vajag lepoties, it īpaši tad, ja mēs ar saviem projektiem esam spējuši apsteigt citas valstis.
Visa intervija ar informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Squalio valdes priekšsēdētāju Sandi Kolomenski lasāma 25. jūlija laikrakstā Diena. Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!