Drošības nozares uzņēmumiem, īstenojot apsardzes pakalpojumus, jānovērš zādzību, laupīšanu un dažādu citu noziegumu riski. Kā jūs raksturotu vispārējo kriminogēno situāciju Latvijā – situācija uzlabojas vai pasliktinās?
Tur, kur mēs īstenojam drošības risinājumus, ielaušanās gadījumi tiek piefiksēti ļoti reti, jo pret mums ir respekts. Taču vienu aspektu es gan gribu uzsvērt, proti, es vēlos teikt, ka cilvēkiem pašiem vajadzētu būt apdomīgākiem, nevajadzētu ievietot sociālajos tīklos un citur internetā fotogrāfijas un lepoties: "Redziet, kādas man birojā ir skaistas gleznas! Redziet, kādas man vērtslietas ir mājās!" un tamlīdzīgi. Es ikvienam cilvēkam ieteiktu būt ļoti piesardzīgam, publiskojot sociālajos tīklos un citur internetā informāciju un attēlus par savu mājokli, par savu darbavietu un vispār par savu labklājības līmeni un dzīvesstilu.
Ikvienam cilvēkam jāsaprot tas, ka internetā ievietotu informāciju un fotoattēlus redz ne tikai labvēlīgi un draudzīgi noskaņoti cilvēki, bet arī cilvēki ar noziedzīgām nosliecēm.
Taču, runājot kopumā par kriminogēno situāciju Latvijā, jāteic, ka nemaz nav tik slikti, kā reizēm tiek uzskatīts. Rīgā ir drošāki rajoni, un ir tādi rajoni, kuros ir bīstamāk, bet tā tas ir gandrīz visās lielpilsētās. Zinu cilvēku no Norvēģijas, kurš, pirmo reizi ieradies Rīgā, teica: "Jums te, Rīgā, ir tik mierīgi! Man stāstīja, ka Rīgā ir ļoti bīstami, bet nemaz tā nav." Mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir raksturīga tendence uzskatīt savu situāciju un mūsu valsts situāciju par negatīvāku, nekā tā ir patiesībā.
Šovasar Ilgtspējas indeksa rezultātu paziņošanas ceremonijā jūsu vadītais uzņēmums Grifs AG saņēma Ilgtspējas līdera balvu, ko piešķir Latvijas Darba devēju konfederācija. Ilgtspēja ir viena no jūsu vadītā uzņēmuma prioritātēm?
Ja raugās filozofiski, var sacīt, ka ir divi veidi, kādos strādājot var "uzbūvēt" uzņēmumu. Viens veids ir "būvēt" uzņēmumu, domājot ilglaicīgā termiņā un attīstot uzņēmumu soli pa solim tā, lai uzņēmums augtu aizvien lielāks un kļūtu aizvien spēcīgāks. Lai to panāktu, uzņēmuma veidotājiem jeb, metaforiski sakot, uzņēmuma "būvētājiem" jāievēro visi likumi un izvēlētajā biznesa nozarē pastāvošie noteikumi, jāmaksā nodokļu maksājumi obligātajā apjomā un termiņā, pat ja tas ne vienmēr ir viegli, kā arī jāveido lietišķas, korektas un profesionālas ilgtermiņa attiecības ar sadarbības partneriem, klientiem un uzņēmuma darbiniekiem. Otrs veids, kā "būvēt" biznesu, ir nodibināt uzņēmumu, orientēties uz to, lai pēc iespējas ātrāk nopelnītu pēc iespējas vairāk naudas, un tad pielikt savam biznesam punktu. Mēs esam izvēlējušies pirmo veidu – "būvēt" uzņēmumu, domājot nevis par ātru, lielu peļņu, bet par ieguvumiem ilgtermiņā. Mēs strādājam visā Baltijā – gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā, un mūsu mērķis ir ilgtspējīga attīstība starptautiskā mērogā. Vēl es gribu teikt, ka arī kopumā mūsu valsts relatīvi īsā laikā ir veikusi vērā ņemamu attīstības ceļu un, runājot par tautsaimniecību, mēs varam lepoties ar to, ka Latvijā daudzās nozarēs ir daudz spēcīgu, veiksmīgu un arī korekti strādājošu uzņēmumu.
Ilgtspējas indeksā uzņēmums Grifs AG ierindojās Zelta grupā, pārspējot uzņēmumus, kuri ierindojās Sudraba un Bronzas grupā, bet vēl ir augstākā kategorija – Platīna grupa, uz kuru tiekties. Kurus Ilgtspējas indeksa kritērijus bija visvienkāršāk izpildīt, un kuri bija vissarežģītākie kritēriji?
Ilgtspējas indeksā piedalāmies no tā dibināšanas brīža. Pozitīvais, ko dod šī dalība, noteikti ir tas, ka vienreiz gadā mums analītiski jāizvērtē, ko mēs darām, jāuzdod sev jautājumi, vai tas, ko mēs darām un kā mēs strādājam, atbilst mūsu mērķiem. Tāpat Ilgtspējas indeksa ietvaros uz savu darbu mums ir jāparaugās no skatpunkta – vai tas, ko mēs darām, ir kādam vajadzīgs, vai nav tā, ka tiek ieguldīti darbinieku pūliņi un tiek tērēta uzņēmuma nauda, bet rezultātā tas viss nevienam nav vajadzīgs?
Runājot konkrēti par Ilgtspējas indeksa kritērijiem, manuprāt, neviens no kritērijiem nav vienkāršs. Dažādos uzņēmumos atšķiras tas, kurai Ilgtspējas indeksā vērtētajai sadaļai uzņēmums pievērš vairāk uzmanības, bet tas ir saistīts ar katra konkrētā uzņēmuma darbības virzienu. Ņemot vērā to, ka mēs strādājam pakalpojumu sektorā un uzņēmumā ir iesaistīti ļoti daudzi cilvēki, mūsu galvenā prioritāte ir darbinieki, un par šo aspektu mēs domājam visvairāk, bet citos uzņēmumos, piemēram, lielās ražotnēs, varbūt vairāk jādomā par vides aizsardzību. Ikvienu uzņēmumu, kas strādā pakalpojumu sektorā, vērtē pēc šī uzņēmuma darbiniekiem, pēc tā, kā šī uzņēmuma darbinieki izturas pret klientiem un kolēģiem, pēc tā, kā darbinieki komunicē ikdienā, kā rīkojas nestandarta situācijās un cik profesionāli kopumā veic savus pienākumus.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 19. jūlija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!