Fragmenti no intervijas:
Vai vajadzētu radikāli palielināt DUS skaitu? Latvijā ir autoceļu posmi, kuros ar infrastruktūru ir bēdīgi.
Mēs, piemēram, pie Rīgas–Kokneses šosejas Tīnūžos nesen uzbūvējām DUS. Arī pie Rīgas–Ventspils ceļa, konkrēti, pie Tukuma apļa nodrošinām to, lai būtu DUS. Rezumējot jāteic, ka tajās vietās, kur būs jūtams pieprasījums pēc DUS, tās tiks būvētas, bet milzīgu DUS skaita kāpumu Latvijā es neprognozēju. Jāņem vērā, ka Latvija, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm un arī kopumā ar pasaules valstīm, nav teritorijas ziņā liela. Automašīna ar pilnu degvielas bāku var nobraukt aptuveni tūkstoti kilometru. Pēc manā rīcībā esošajiem datiem, Latvijā kopumā patlaban darbojas aptuveni 600 DUS. Latvijā – valstī, kura teritorijas ziņā nav īpaši liela – aptuveni 64 tūkstoši kvadrātkilometru – un kurā ir mazāk par diviem miljoniem iedzīvotāju, aptuveni 600 DUS ir pietiekams daudzums. Objektīvi vērtējot, – DUS tīkla pārklājums jau tagad ir optimāls un šajā tīklā būtiskas korekcijas nav nepieciešamas.
Manuprāt, tuvākajā laikā DUS tīkls mainīsies tādā ziņā, ka no aprites izies tās stacijas, kuras kopš padomju laikiem gandrīz nav pārveidotas un vairs neatbilst mūsdienīgām vides prasībām, bet vietā nāks modernākas DUS.
Kā patlaban mainās degvielas pircēju prasības?
Gan Latvijā, gan tāpat arī Lietuvā un Igaunijā, pērkot degvielu, cilvēki pievērš ļoti lielu uzmanību cenai. Ja ir atlaižu akcijas vai kādi īpašie piedāvājumi, tad klientu aktivitāte ir ļoti liela. Pircēji cenšas maksimāli izmantot pilnīgi visas pieejamās atlaides. Mums tas, ka īstenojam tā dēvēto automātisko DUS konceptu, kas paredz to, ka norēķini notiek tikai un vienīgi maksāšanas termināļos ar skaidru naudu, bankas norēķinu karti vai Nestes karti, ļauj cenu pavilkt uz leju. Arī tur, kur līdzās DUS darbojas Hesburger vai Narvesen, norēķini par degvielu notiek, izmantojot tehnoloģijas. Mūsu DUS nav personāla, Neste darbiniekus ikdienā tur sastapt nevar, taču līdz ar to ir relatīvi nelielas uzturēšanas izmaksas un klientiem – ātras norēķināšanās iespējas.
Jūsuprāt, vai patlaban Baltijā vērojams tas, ka iedzīvotāji brauc pēc degvielas uz kaimiņvalstīm, piemēram, no Latvijas uz Lietuvu vai Igauniju, no Igaunijas uz Latviju?
Tādas tendences ir, jo pastāv cenu atšķirības. Katrā no trim Baltijas valstīm ir atšķirīga nodokļu politika, kas ietekmē cenas kopumā un ietekmē arī tieši degvielas cenas. Savukārt degvielas cenu atšķirības dažādās valstīs pamatā rada akcīzes nodokļa likmes atšķirības. Jāņem arī vērā pievienotās vērtības nodokļa likmes atšķirības, ja tādas pastāv. Lietuvā gan dīzeļdegvielai, gan arī benzīnam akcīzes nodokļa likme ir ievērojami zemāka nekā Latvijā. Tā rezultātā Latvijas iedzīvotāji tiešām iegādājas degvielu Lietuvā. Pēdējā laikā esam novērojuši, ka Igaunijas iedzīvotāji visai intensīvi veic dažādu akcīzes preču, to vidū arī degvielas, iegādi Latvijā, Igaunijas robežas tuvumā, piemēram, Ainažos un arī citur. Te gan jāpiebilst, ka Baltijā kopumā, salīdzinot ar Eiropas līmeni, akcīzes nodokļa likmes nav augstas. Jāteic arī, ka Neste Baltijas valstu tirgū savstarpēji nekonkurē. Mums ir klienti, kuriem ir uzņēmumi visās trijās Baltijas valstīs, un mūsu Nestes degvielas kartes strādā visā Baltijā, turklāt arī Somijā un Sanktpēterburgas reģionā.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 11. jūnija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!