Minēto ekonomisko faktoru un finanšu iemeslu dēļ lielāka interese par nekustamajiem īpašumiem – gan mājokļiem, gan komercīpašumiem – ir jūtama arī Latvijā, vienlaikus tas veicina šo īpašumu cenu palielināšanos. Runājot par sabiedrībā plašāku interesi izraisošo mājokļu tirgu, šogad vairākās Rīgas tuvumā esošās apdzīvotajās vietās – Ogrē, Salaspilī, Jelgavā un Kauguros – sērijveida dzīvokļu cenas vidēji pieaugušas vairāk nekā par 10%, liecina kompānijas Arco Real Estate informācija.
Iepriekšminētā centrālo banku monetārā politika tiešā mērā bijusi vērsta uz to, lai aizdevumu procentu likmes samazinātos, tas savukārt būtu lielāks dzinulis gan mājokļu, gan nekustamo īpašumu tirgū kopumā.
Kā stāsta kompānijas Ober Haus Real Estate Latvia (Ober Haus) Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristīne Dubane, zemās aizdevumu procentu likmes pilnīgi noteikti ir veicinājušas investīcijas nekustamajos īpašumos. "Pēdējos trīs gados tie bijuši darījumi ap 300–400 miljoniem eiro gadā, un trīs ceturtdaļas no šī apjoma veido darījumi virs desmit miljoniem eiro, lielākoties biroju ēkas un tirdzniecības centri. Ir arī daudz investīciju, privātpersonām iegādājoties dzīvokļus, – gan Latvijas dzīvojošie iegādājas mājokļus, gan kaimiņvalstu iedzīvotāji no Igaunijas un Lietuvas investē dzīvokļos," situāciju raksturo Ober Haus pārstāve.
Viņa piebilst, ka bez zemajām aizdevumu likmēm noteicošie investīciju apjoma faktori ir ekonomiskā un politiskā stabilitāte, kā arī likumu paredzamība. Tas tiešā mērā ietekmē investoru sagaidāmo ienesīgumu no investīcijām, piemēram, A klases biroju un tirdzniecības ēkām Latvijā tie ir 6,5–7% gadā, tajā pašā laikā Vācijā investori ir gatavi uz pusi mazākam ienesīgumam.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 30. novembra, numurā!
rekur
Dīvaini
kaķa klepus