Fliks: Pret Latviju airBaltic sakarā varētu vērsties Eiropas Komisija; arī pats tiesāsies

Latvijas valsts, ja netiks atrasts cits investors, airBaltic varētu ieguldīt ap 100 miljoniem latu.Tikmēr pats bijušais airBaltic vadītājs kļuvis par Frankfurtē bāzētās vācu aviokompānijas XL Airways vadītāju. Bertolds Fliks norāda, ka līdzīgām kompānijām kā airBaltic situācija Eiropā pašlaik ir "vienkārši traģiski slikta". "Pēdējās nedēļās ir sabrukušas jau četras gan mazas, gan lielas kompānijas, arī tāda veca kompānija kā ungāru Malev un bijusī SAS kompānija Spanair. Konkurence ļoti aug, tajā pašā laikā ļoti aug arī degvielas cenas. Arī šogad degvielas cenas pret pagājušo gadu būs aptuveni 15% augstākas - airBaltic tas nozīmē papildus aptuveni 15 miljonus latu izdevumus, kas būtiski maina apstākļus. Kompānijām, kas strādā daudz os maršrutos, šobrīd ir ļoti grūti, izņemot, ja viņas atrod šauru, izdevīgu nišu. Vēl samērā labi dzīvo tās kompānijas, kas veic starpkontinentālos lidojumus, ko airBaltic, protams, nevar." Pēc Flika domām, ir sarežģīts brīdis, turklāt papildu grūtības rada vēl viens fakts - valsts mēģina no airBaltic izspiest privāto akcionāru, taču pēc tā, kāda ir airBaltic pašreizējā finansēšanas struktūra, valsts ieliktā nauda lidkompānijā no Eiropas Komisijas puses tiks kvalificēta kā valsts atbalsts un būs jāatmaksā atpakaļ. "Tad būs precīzi tā pati situācija, kas ungāru Malev. Ja tas tā notiks, airBaltic parādi būs tik lieli, ka grūti iedomāties, kā lidkompānija ar tiem tiks galā. Risinājumi šādai situācijai ir, bet pašlaik viss velk uz to, ka tas tomēr tiks kvalificēts kā valsts atbalsts. Kompānijai ir vajadzīgs jauns privātais akcionārs, bet es domāju, ka tāds neatradīsies, kamēr konflikts ar esošo akcionāru nav abām pusēm pieņemamā veidā atrisināts. Neviens privātais investors neriskēs ar desmitiem miljonu vērtu ieguldījumu bez pietiekamas aizsardzības statūtos un akcionāru līgumā.""Ir vesela virkne aktivitāšu, īpaši no Krājbankas puses, kas ir izraisījušas diezgan smagas sekas. Ar Krājbanku bija parakstīta vienošanās, kas paredzēja, ka nekāda piedziņa uz esošajiem kredītiem nevar iestāties līdz 31. decembrim 2011. gadā. Taču Krājbanka slepenu piedziņu tomēr sāka, nepaziņojot nevienam, izņemot Latvijas valsti Satiksmes ministrijas personā. Tas nevienā civilizētā valstī nebūtu iespējams. 47% airBaltic akciju tika pārdoti par niecīgu cenu, aptuveni 200 tūkstošiem latu - Latvijas valstij, kas arī ir viena no minētās vienošanās līgumslēdzējpusēm, un tātad bija pilnīgi precīzi informēta, ka Krājbanka to nedrīkst darīt. Krājbanka turpina pārkāpt visas vienošanās un daudzējādā ziņā, manuprāt, arī likumu, izraisot smagas sekas Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).B. Fliks tagad sola aizstāvēties Latvijas tiesu sistēmā, taču uzskata, ka pret Latvijas valsti privātā kapitāla pārstāvim esot apgrūtināta savu interešu aizstāvēšana. Kad būs izsmeltas iespējas aizstāvēties Latvijā, plānots sākt procedūras pret Latviju starptautiskos līgumos noteiktajā kārtībā. "Uzņēmumu reģistrā tika izsniegti dokumenti ar parakstiem it kā manā vārdā. Es tādu pilnvaru neesmu devis. Tas ir kaut kas fenomenāls. Un tagad šie jaunie īpašnieki it kā Krājbankas vārdā grib reģistrēt īpašumu uz BAS. Un tas atkal ir noticis pretēji parakstītām vienošanām, kad Krājbanka, nevienam nepaziņojot, it kā ir pārdevusi man piederošās BAS kapitāla daļas sev piederošam meitasuzņēmumam. Ja tāda būtu likumos atļautā Latvijas kredītiestāžu standarta prakse, tad neviens kredītņēmējs šeit vairs nebūtu aizsargāts. Tāpat kā nav aizsargāti arī Krājbankas kreditori. Krājbankas un tās administratoru rīcība kopumā ir diezgan apšaubāma."Pēc bijušā airBaltic vadītāja domām KPMG nevar būt aviokompānijas administrators, jo pati savulaik sekmēja Antonova impērijas izveidi. "Ja tas nav interešu konflikts, tad es tiešām nezinu, ko šis jēdziens nozīmē. Es domāju, ka no Latvijas atbildīgiem politiķiem tika apzināti slēpts KPMG interešu konflikts, jo pretējā gadījumā Saeimas parlamentārā komisija Krājbankas kraha sakarā nebūtu klusējusi."Jautāts kā viņš izskaidro BAS maksātnespējas pieteicēja SIA Veriko lomu visā šajā procesā, viņš atzīst, ka nav šo prasību detalizēti izpētījis, bet esot pilnīgi skaidrs, ka, tā kā BAS ir pazaudējis savu galveno aktīvu, kas ir airBaltic akcijas, un Krājbanka neievēro savas noslēgtās vienošanās, BAS pilnīgi likumsakarīgi esot jāiet uz maksātnespēju. Tur neesot citu variantu. Esot arī citi kreditori, kas prasa no BAS naudu, piemēram, Investbank Maskavā. Arī citi kreditori rīkošoties līdzīgi. "Arī citas vienošanās no valsts puses ir pārkāptas, kad BAS oktobrī airBaltic ieguldīja 14 miljonus latu, tika paredzēts, ka šī nauda tiks kapitalizēta. Īsi pirms paredzētā kapitalizācijas brīža Krājbanka uzrakstīja vēstuli, ka aizliedz šo darījumu. Tagad BAS par šo naudu ir kredītprasība pret airBaltic, kas man nešķiet pareizi, jo kompānijai noteikti ir vajadzīgs kapitāls, nevis parādsaistības."