Viņa stāsta, ka patlaban veikalos vispieprasītākie ir vispārējie celtniecības materiāli kā bloki, ēku siltināšanai nepieciešamie produkti.
"Kopumā būvmateriālu paaugstinātam pieprasījumam liela ietekme ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda valsts un pašvaldību finansējumam gan sabiedrisko, daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes programmu realizācijai. Tomēr būvniecības materiālu tirgus vēl joprojām ir 2005.gada līmenī. Celtniecības attīstības tendenci apliecina izsniegto būvatļauju pieaugums, pagājušā gada griezumā sasniedzot 23% pieaugumu pret 2010. gadu. Lielāko daļu no šiem objektiem varētu realizēt šajā gadā, tāpat turpināsies pērn iesākto un projektēto objektu attīstība. Ja nenotiks būtiskas izmaiņas eirozonas finansiālajā stabilitātē, tad šis gads būvniecībā varētu būt ar līdzīgu vai augstāku izaugsmi, kā 2011.gadā," prognozē Rautakesko tirdzniecības direktors Ainārs Kursītis.
Viņš norāda, ka būvniecības nozari galvenokārt pozitīvi ietekmē liela apjoma sabiedrisko objektu celtniecība un renovācija, siltināšana, kā arī vairāku komercobjektu būvniecība, daudzdzīvokļu māju būvniecība Rīgā un Jūrmalā. Vienlaicīgi notiek arī vairāku tirdzniecības centru būvniecība. Analizējot kādām vajadzībām būvmateriāli tiek iegādāti, A. Kursītis apliecina, ka pozitīvu tendenci iezīmē arī vairāku ievērojamu objektu esamība Latgales reģionā, Rēzeknē vienlaicīgi top Austrumlatvijas daudzfunkcionālais centrs un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs. Latvijas reģionos notiek kultūras norisēm nepieciešamo ēku būvniecība un renovācija, kā arī visos reģionos tiek veikti siltināšanas projekti. Lielākie renovācijas, būvniecības objekti, kuriem K-rauta piegādā materiālus, atrodas Rīgā - Latvijas Nacionālā bibliotēka, Gaiļezera slimnīca, Rīgas 1.slimnīca, stacionārs Biķernieki.
Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka arī privātais sektors ir aktīvs esošo mājokļu remontu veikšanā un energoefektivitātes uzlabošanā. Pēc iepriekšējo gadu bargajām ziemām un energoresursu sadārdzinājuma privātmāju īpašnieki ir aktualizējuši šo tēmu un būtiski pievērsuši uzmanību mājokļu siltināšanai un attiecīgi energoresursu taupības paaugstināšanai. Ievērojams jaunu privāto mājokļu celtniecības pieaugums gan nav noticis, kas noteikti cieši saistīts ar vispārējo valsts ekonomisko stāvokli un iedzīvotāju uzticību valsts ekonomikas ilgtermiņa stabilitātei, secina būvniecības veikala tīkla pārstāvji.
Lai arī pērn bijis straujš celtniecības pieaugums, sadārdzinājums ir bijis vien atsevišķās materiālu grupās, kuru ražošanas izmaksas ir cieši saistītas ar dabas resursu, naftas un līdz ar to plastmasas izstrādājumu izmaksu paaugstinājumu. Atsevišķās preču grupās ir bijis pat cenu samazinājums - kā metāla izstrādājumi un kokmateriāli. Būvmateriālu cenu stabilitāte ir saistīta ar pietiekami augstu tirgotāju konkurenci. Tieši konkurences apstākļi nosaka arī to, ka pat visstraujāk pieaugošajā preču grupā - siltināšanas materiāli - nav bijušas nozīmīgas cenu izmaiņas, norāda I. Zlaugotne.