Skandālu māja
Vairāki dzīvojamo māju un daudzfunkcionālo ēku projekti ir apstājušies laikā, kad plīsa nekustamo īpašumu buma uzpūstais burbulis. Piemēram, braucot no Rīgas puses, aiz Dzintaru viadukta abpus ielai redzami objekti, kas ir šī buma upuri, - pa labi projekts Edem, pa kreisi - projekts 365.
Projektam Edem savulaik Jura Hlevicka vadītā dome iznomāja zemi Rembates ielā 4 par lētu naudu, bet 2004. gadā saskaņoja astoņstāvu daudzfunkcionālas ēkas būvniecību ar 60 apartamentiem, skaistumkopšanas salonu, trenažieru zāli u. c. Tagad šis iespaidīgais komplekss ir uzbūvēts un stāv tukšs. Dzīvojamās platības pārdošanas cena bija 3000-5500 EUR/m2.
Larisai Sviridovai piederošā SIA Delfīns partneri, kas īstenoja šo projektu, iekļuva komercķīlu devēju rekordistu sarakstos ar Parex bankai ieķīlātajām uzņēmuma kapitāldaļām par 44,98 miljoniem latu. Uzņēmuma maksātnespēja, dažādi ar L. Sviridovu saistīti skandāli, galu galā apgalvojumi, ka no SIA Delfīns partneri konta Parex pazudis pusmiljons latu, ir vairāki notikumi, kas saistīti ar šo neveiksmīgo projektu.
«Nekustamais īpašums Jūrmalā, Rembates ielā 4, ir ieķīlāts par labu akciju sabiedrībai Reverta (bij. Parex banka). Diemžēl mūsu klienta un ar to saistīto personu prettiesisku darbību rezultātā objekta plānotā pārdošana ar izsoles palīdzību tiek kavēta, līdz ar to varam runāt par apzinātu īpašuma vērtības pazemināšanu,» norādīja bankas Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.
Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis Guntis Grūba uzskata, ka šis gadījums uz citu fona ir īpašs, jo savulaik būvuzraugam bijušas bažas, vai šī ēka uzbūvēta droši un vai tā nevar sabrukt. Ja šai mājai mainītos īpašnieks un izliktu dzīvokļus pārdošanā, pirms tam vajadzētu pārbaudīt, cik droši ir šeit dzīvot. Nāktos arī pārbaudīt, vai iebrauktuve pazemes autostāvvietā izveidota veiksmīgi - G. Grūbam ir bažas, ka šeit var veidoties avārijas situācijas.
«Māja Rembates ielā 4 ir viens piemērs, ka daudzdzīvokļu mājas tiek saskaņotas kā multifunkcionālas sabiedriskās ēkas un cilvēkiem pārdod nevis dzīvokļus, bet mājas domājamās daļas. Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi šādiem īpašumiem ir ievērojami augstāks nekā dzīvojamajām ēkām. Pircēji no citām valstīm neiedziļinās, ko pērk, un iegrābjas,» norāda arhitekte, bijusī Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta.
Pēc viņas teiktā, šādu piemēru Jūrmalā netrūkst.
Piedzīvojums nepieprasīts
Neveiksmīgs izrādījās arī projekts 365, kurš tika reklamēts kā ārkārtīgi vilinošs, netaupot krāsas: «Mājas dzīve kā brīnišķīgs piedzīvojums. Ceļojošās mājas ideja tiks realizēta, uzstādot ēkas slēgtajā iekšpagalmā superjaudīgu projektoru, kādam analoga nav ne Latvijā, ne arī citās Baltijas valstīs. Ik dienu uz milzu stikla sienas aiz dzīvokļu logiem mājas iedzīvotājus priecēs cita ainava.»
Ļoti tuvu Dzintaru dzelzceļa stacijai esošā ēka, ko projektēja arhitektu birojs Sīlis, Zābers un Kļava, ekspluatācijā nodota jau 2008. gada oktobrī, bet arī to skāra krīze.
Kad nesen Diena pabija Jūrmalā, pie mājas varēja redzēt dažus auto, taču nekādas aktivitātes tomēr nebija manāmas. Internetā ir pieejama gan novecojusi, gan aktuāla informācija par dzīvokļiem.
Zvanot pa firmas Nordhaus norādīto tālruni, izdevās noskaidrot, ka dzīvokļi tiek tirgoti un ar to nodarbojoties vairākas firmas, tāpēc nevarot pateikt, cik dzīvokļu šobrīd pārdots. Sazvanītais mākleris uz jautājumu, kam māja pašreiz pieder, atbildēja: «Nezinu, droši vien bankai.» Norādītā cena ir 2000 EUR/m2.
Neoficiāla informācija liecina, ka Jūrmalā dažādās attīstības stadijās pašlaik ir vairāk nekā 50 jaunu daudzdzīvokļu māju projektu. Jūrmalnieki zina stāstīt vēl par vairākām mājām, kas savulaik iesāktas, bet nav atradušas pircēju, piemēram, rindu mājas Asaros vai mājas Druvciemā netālu no attīrīšanas stacijas.
I. Aizstrauta uzsver, ka attīstītāju interese par brīvām teritorijām ir liela un viņu izvēlētā taktika reizēm ir agresīva: «Daudzās teritorijās, kur atļauta mazstāvu daudzdzīvokļu apbūve, šobrīd atrodas privātmājas. Pie to īpašniekiem iet ar spiedienu un aicina mājas pārdot, un daži tā arī izdara un pārceļas uz dzīvi citur.»
Eksperti norāda, ka interese par dzīvokļiem Jūrmalā joprojām ir ievērojama. Maija sākumā kompānija Arco Real Estate publiskoja datus par pārdošanā esošajiem dzīvokļiem un konstatēja, ka interesentiem Jūrmalā ir pieejami aptuveni 300 dzīvokļi projektos, kas atrodas dažādās attīstības stadijās. Tagad gan, iespējams, situācija jau mainījusies, pieļauj uzņēmuma starptautiskās nodaļas vadītāja Oļesja Bogodistaja.
Aktīvākie pircēji joprojām ir Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un Baltkrievijas iedzīvotāji. Tirgū esošajos augstas klases projektos cenas ir par 20 līdz 50% augstākas nekā 2-3 gadus iepriekš, un pircēji ir gatavi īpašumus iegādāties, norādīja O. Bogodistaja.
Pieprasītākie īpašumi dzīvokļu kategorijā Jūrmalā iegādei ir ar 2-3 guļamistabām, jūras pusē, posmā no Lielupes līdz Dubultiem, vēlams ar remontu, par cenu 400 000- 500 000 eiro.