Tāds klientu pieplūdums nozīmē, ka laivošana kļūst arvien populārāka. Tomēr tik liels dalībnieku skaits rada sarežģījumus gan rīkotājiem, gan braucējiem. Taču Juris savu uzņēmējdarbību paplašinājis un nu jau trešo gadu sastopams ne vien Ķekavā, bet arī Cēsu apkaimē.
Iesācēja atmiņas
Kad pirms dažiem gadiem posos savā pirmajā laivu braucienā, biju stipri nobijusies. Taču izrādījās, ka braukt ar laivu nav nemaz tik grūti! Un pavasarīgās ainavas, ko veido upei pāri pārkārušies koki un to atsegtās saknes, kas savijušās sirreālās kombinācijās, pārvilināja mani laivošanas piekritēju pusē. Taču nozīme bija arī tam, ka braucienos piedalās arī pats Jeņču Juris ar ģimeni, un neviens no viņiem nekad nav redzēts par kaut ko satraucamies. Juri vienmēr dīda humora velniņš, un viņš atrisinās jebkuru, pat vissarežgītāko situāciju. Atceros, kā reiz, kad vienā laivā iesācējiem – sievietei ar bērnu – brauciens tiešām izrādījās par grūtu, Juris mammu iesēdināja savā kanoe, bet savu dzīvesbiedri Ivetu aizsūtīja laivā pie bērna. Ja viens no diviem labi prot vadīt laivu, otrs var atļauties būt nepraša. Bet varēja taču vienkārši ieteikt atpalicējiem, tā sakot, izstāties no spēles! Vienkārši – Juris nav no tiem, kas mēdz meklēt vieglāko ceļu. Savukārt Zaķu atvase Markuss viens pats laivā brauc no astoņu gadu vecuma.
Pa Ķekaviņu… ar lāpstu
Varētu domāt, ka visi Zaķi kopš dzimšanas ik dienas braukā ar laivu. Tā nav. Juris stāsta, ka jaunībā diezgan ilgi meklējis savu darbības nišu. Strādājis pie tēva celtniecībā un vienubrīd arī par mehāniķi spēļu zālē. Tieši tad Juris pārliecinājies, ka atkarība no alkohola un azartspēlēm ir divas lielākās nelaimes daudzu cilvēku dzīvē. Zaķis tagad saka: "Uzņēmēji gan šo azartspēļu biznesu pozicionē kā atpūtu, bet esmu redzējis, kā strādājošs cilvēks nospēlē atvaļinājuma naudu un neaizbrauc ceļojumā, kā jaunā māmiņa nospēlē bērnu pabalstu un kā taksists nospēlē savu darbā nopelnīto naudu..."
Varbūt tā gluži neapzināti radās vēlme pēc alternatīvas atpūtas iespējas? 2011. gadā Jenču Juris nopirka nepabeigtu kanoe laivu, bez soliņiem un aprīkojuma. Par spīti tam, visa ģimene to izmēģināja un nobrauca krietnu gabalu pa Ķekaviņu. Aira vietā bija… lāpsta. Tomēr uz priekšu tika. Pirms tam pieredze braukšanā ar laivu esot bijusi tikai ar lielo, smago makšķernieku koceni, bet pēc pirmā brauciena, kā mēdz sacīt, velns paņēma visu roku.
Laivot bariņā
Juris saveda peldlīdzekli kārtībā, un Zaķu ģimene izbrauca pa upi vēl ne reizi vien, nu jau ar kārtīgiem airiem rokās, un, jo biežāk brauca, jo vairāk iepatikās. Tad sagribējās, lai varētu braukt lielākā bariņā – kopā ar draugiem. Juris iegādājās vēl pāris laivu un aprīkojumu – airus, peldvestes un visu pārējo. Kad nebrauca draugi, tad meklēja citus braucējus – ievietoja internetā sludinājumu par laivu nomu. Piezvanīja tādi cilvēki, kuriem vajadzēja vairāk nekā četras laivas. Iegadījās, ka viņam piedāvāja dažas lietotas kanoe. Pašam tik daudz naudas nebija, taču Jura tēvs piedāvājis viņam pastrādāt vienā celtniecības objektā, un Juris pēc viena darba devās uz otru. Pusotrā mēnesī nopelnīja tik daudz, lai varētu laivas nopirkt. Tātad – ja grib, tad var!
Pateicoties Jura prasmīgajām rokām, lietotās kanoe pēc remonta ieguva pievilcīgu ārieni. Pirms tam gan nevienā brīdī neesot laivošanu uztvēris kā biznesa ideju. Viņš komentē: "Man vienkārši patika to darīt. Šķita jauki, ka var mazliet piepelnīt klāt, vismaz tik, lai varētu nopirkt vēl kādu laivu un lai draugi varētu braukt kopā ar mani. Bet, ja var kādu iznomāt, – lieliski!"
Par pagrieziena punktu kļuva lēmums rīkot pavasarī kolektīvos laivu braucienus kopā ar Ķekavas Tūrisma informācijas centru, kas uzņēmās organizatorisko un reklāmas funkciju un parūpējās, lai braucienu laikā varētu iepazīt tūrisma objektus. 2014. gadā laivu maršruts A7 pie Dzērumiem–Plakanciema tilts izpelnījās Tūrisma attīstības valsts aģentūras atzinības rakstu konkursā Labākais jaunais tūrisma objekts. Šie braucieni notika un joprojām notiek regulāri.
Būt pie upes ir ko vērts!
Tomēr ar trim pavasara un pāris rudens laivu braucieniem Ķekavā nekāds lielais bizness nesanāca. Radās ideja savu darbības lauku paplašināt, un Juris vasarā devās uz Līgatni, kur draugam bija īpašums. Tur bija iespēja iznomāt laivas arī braucieniem pa Gauju, Braslu, Salacu, Amatu…
Tomēr miera nebija. Juris izdomāja, ka jātiek arī pie plosta. Sākumā tādu aizdeva kolēģis Ilmārs Lociks, SIA Beibuks īpašnieks. Šāds plosts uzbūvēts no vairākām sekcijām, lai tās varētu aiznest līdz vajadzīgajai vietai un tur saskrūvēt kopā. Tomēr pašam nācās vai pušu plēsties, lai visas daļas aizstieptu līdz upei, jo tobrīd algot vairākus darbiniekus nebija finansiāli iespējams.
Pēc braucieniem ar plostu bija pieprasījums, un Juris uzmeistaroja pats savējo. Ilmāram ar humoru esot teicis: "Nevajadzēja likt suņa būdā kaulu!" Bet kolēģis atbildējis: "Viss normāli, vienīgi nebiju domājis, ka noreaģēsi tik ātri." Juris par savu darinājumu bija varen lepns, un tā lieta pamazām sāka ripot. Ar laivu un plosta nomu bija izdevies iekrāt nedaudz naudas, un Juris papētīja zemes gabalu piedāvājumu tuvējā apkaimē. Atrada vienu, kā saka, par saprātīgu cenu. Vienīgais – Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Tas nozīmē, ka tur it kā nedrīkst ne pļaut, ne kokus un krūmus cirst… Nātres līdz krūtīm, viena makšķernieku taciņa līdz upei! Tomēr vasarā būt pie upes – tas vien jau ir ko vērts, vismaz vienā stūrītī peldlīdzekļus varēs nolikt! Pēc vienošanās ar dabas sargiem atrada kompromisu. Juris atceras: "Tas azarts bija tik liels, ka ne tikai es, bet arī visi mani draugi bija gatavi ieguldīt visu brīvo laiku, lai tikai tur būtu smukāk. Tas taču ir tik lieliski – radīt kaut ko jaunu! Pirmos krūmus cirst gan man bija briesmīgi bail… Tomēr visu saskaņojām, vienojāmies, un tagad Gaujas malā ir kempings Jeņču laivu piestātne ar telšu un ugunskura vietām."
Tad Juris nopircis vēl vienu zemes gabalu turpat tuvumā. Viņš saka: "Tā bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena! Es uzreiz redzēju, ka tur varētu smukas mājiņas uzcelt, vēl vienu kempingu ierīkot vai viesu namu uzcelt… Un atkal sagadījās, ka tā zemes gabala cenu samazināja uz pusi un ka man naudu pirmajai iemaksai izdevās aizņemties."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 2. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!