Mūsdienīgam vadītājam ir nepieciešama prasme vadīt attālināti strādājošu kolektīvu, kura dalībnieki reizēm pat strādā, atrodoties dažādās valstīs. Tas nozīmē, ka darba devējam jāspēj atrast kopīgu valodu ar dažādu kultūru darbiniekiem un jāprot virzīt viņus tuvāk sasniedzamajiem mērķiem.
Protams, pieaug arī digitālo prasmju nozīme, tostarp spēja izmantot mākslīgo intelektu, bet, kā jau norādījuši daudzi eksperti, mākslīgais intelekts nepalīdzēs, ja nebūs dabiskā intelekta un, gribētos piebilst, arī emocionālās inteliģences.
Spēja pieņemt pamatotus lēmumus balstās datos un to analīzē. Vadītājam jāspēj izprast uzņēmuma finansiālo situāciju un novērtēt riskus. Tāpēc esošajiem un topošajiem uzņēmējiem un vadītājiem ir nepieciešams stratēģisks skatījums. Vienlīdz būtiska ir arī spēja orientēties juridiskajos jautājumos – mūsdienās ir vajadzīgs tāds vadītājs, kurš izprot biznesa vides normatīvo regulējumu un prot efektīvi sadarboties ar darbiniekiem un biznesa partneriem, vienlaikus ievērojot normatīvo aktu prasības. Uzņēmumu un organizāciju vadītājiem iegūt izpratni par likumu niansēm ir ļoti svarīgi. Tas ir būtiski gan risku vadībā, gan organizācijas ilgtermiņa attīstībā.
Spēja motivēt darbiniekus ir cieši saistīta ar prasmi komunicēt skaidri, mērķtiecīgi un jēgpilni. Tāpēc mūsdienu līderiem ir svarīgi attīstīt gan stratēģisko domāšanu, gan spēju izprast sabiedrības un sava uzņēmuma klientu vajadzības un, protams, neaizmirst arī par darbiniekiem. Tikai ar nepārtrauktu izglītošanos iespējams augt.
Saskaņā ar kompānijas Gallup pētījumu, vien 10% cilvēku piemīt dabiskas līdera spējas, taču labā ziņa ir tā, ka pārējie 90% tās var apgūt. 64% uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāju ir ieguvuši maģistra grādu.
Vadītājam jāzina, ko domā un ko vēlas viņa darbinieki. Iepriekš motivācijas pamatā bija alga, patlaban daudz būtiskāka ir jēgpilna darba vide, attīstības iespējas un organizācijas vērtības.
Diemžēl vai par laimi, bet darbinieku prasības pret darba devēju aug – vadības stils, kas bija piemērots pirms desmit gadiem, 2025. gadā var nebūt efektīvs. Veiksmīgam vadītājam jābūt mentoram, iedvesmotājam, turklāt pašam jābūt kā labās prakses piemēram. Princips «priekšnieks teica, ka tā jādara» spēlē arvien mazāku lomu darbinieku motivācijā. Vairs nepietiek ar formālu autoritāti vai pavēles toni – nepieciešama spēja izprast dažādas personības, pielāgoties mainīgai videi un nepārtraukti mācīties pašam.