Papīrus kārtot var jebkurš
Izvēloties grāmatvedi kā ārpakalpojuma sniedzēju, jāņem vērā vairākas būtiskas lietas. Vispirms – grāmatveža profesionalitāte. Latvijā grāmatveži netiek licencēti, un kārtot uzņēmuma grāmatvedības papīrus, sevišķi, ja uzņēmumam ir tikai viens īpašnieks, var jebkurš, tai skaitā arī pats uzņēmējs. Vien jāsagādā kāda piemērota grāmatvedības datorprogramma, jāapbruņojas ar attiecīgajiem likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajiem materiāliem. Tāpat jāsaprot, kā darbojas Elektroniskās deklarēšanas sistēma, un aiziet!
Ja tiks laikus maksāti nodokļu maksājumi, iesniegtas puslīdz pieklājīgas atskaites un pārskati, pircējiem doti čeki un uzņēmums strādās kaut arī ar nelielu, bet peļņu, iespēja pie sevis ciemos dabūt VID pārbaudi ir samērā neliela.
Ģimenes grāmatvedis
Kristiānas Kalniņas un Kaspara Dabras dibinātajā Rīgas DJ skolā grāmatvedības papīru noslodze nav liela – desmit ienākošo un desmit izejošo maksājumu dokumentu mēnesī ir tiešām kaut kas tāds, ar ko tiktu galā arī grāmatvedis iesācējs. «Grāmatvedību man kārto speciāliste, ar kuru jau iepriekš sadarbojos citos mazajos biznesa projektos, un viņu man ieteica mamma, kas arī ir šīs grāmatvedes kliente. Līdz ar to var teikt, ka man ir ģimenes grāmatvede,» stāsta Kristiāna.
Līdzīga situācija ir arī Elīnai Pļaveniecei. Viņas topošais bērnudārzs Dūdiņdārzs šobrīd ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, un uzņēmēja spriež, vai tas ir pareizākais risinājums, – firmai ir lieli izdevumi saistībā ar būvniecību un kredītu atmaksu, kas būtu izdevīgi, maksājot klasiska uzņēmuma nodokļu paketi. Viena no iespējām būtu nodokļus optimizēt, uzņēmumu sadalot: viena firma izremontē bērnudārza telpas un nodod nomā uzņēmumam, kas ir bērnudārza faktiskais operators – algo darbiniekus, slēdz līgumus ar vecākiem un pārtikas piegādātājiem. Šim uzņēmumam arī būtu izdevīgāks mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statuss, kas šobrīd nodokļos prasa maksāt 9% no firmas apgrozījuma. Tiesa, līdz galīgam secinājumam, kādu risinājumu izvēlēties, Elīna pagaidām vēl nav tikusi.
Apsver domu sadalīties
Līdzīgās domās ir arī Edgars Dzalbe, kas apsver iespēju kaut kad nākotnē dalīt dzintara tekstila uzņēmumu Ambline ražošanas un tirdzniecības firmās. «Ambline šobrīd ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, un šī nodokļu pakete ir izdevīga firmām, kurām lielākā izdevumu daļa ir darbinieku algas. Līdz ar to šobrīd man ir izdevīgi šādi strādāt, jo Ambline ražotā produkcija ir rokudarbs, savukārt materiālu izmaksas sastāda mazu daļu no produkta ražošanas izmaksām,» Edgars stāsta. Tomēr, ja ražošana tiks automatizēta, šāds risinājums vairs nebūs tik izdevīgs, savukārt nelielam tirdzniecības uzņēmumam, kas nodarbotos ar klientu meklēšanu un eksporta tirgu izpēti Ambline produkcijai, šāds mikrouzņēmuma risinājums būtu pašā laikā.
Tomēr šāda rīcība var pacelt sarkano karodziņu Valsts ieņēmumu dienestā – pastāv risks, ka šāds pakalpojums varētu tikt traktēts kā darbaspēka iznomāšana. Kad iespēja maksāt mikrouzņēmuma nodokli tika ieviesta, daudzas firmas lika saviem darbiniekiem dibināt šādus uzņēmumus un turpmāk strādāt kā sadarbības partneriem. Tādēļ likumdošana tika mainīta, un tajā nu ir ieviestas pazīmes, pēc kādām uzņēmumam tomēr ir jāmaksā pilni nodokļi. Daudzos uzņēmumos sākās pārbaudes, un firmas saņēma nodokļu uzrēķinus – tām bija jāsamaksā nesamaksātā sociālā un ienākuma nodokļa daļa.
Ņems arī pastāvīgā darbā
Minivenu nomas līdzīpašniece Diāna Ozoliņa ir pašnodarbinātā persona. Viņa ir diezgan pieredzējusi uzņēmēja – pirms piepūšamo atrakciju un automašīnu nomas uzņēmējai ir piederējis lietotu apģērbu veikals, tāpat viņa ir darbojusies kā dibinātāja dažādās biedrībās un asociācijās. «Pašnodarbinātajiem ir samērā elementāra grāmatvedība, jāuzskaita tikai ieņēmumi, un no tiem ir jāmaksā nodokļi. Tāpat nav jāiesniedz nekādi gada pārskati,» Diāna stāsta par savu grāmatvedību.
Savukārt Zane Ruģēna-Bojāre no bērnu ekoapģērbu līnijas Linden&Oak ir gan pašnodarbinātā, gan arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību īpašniece. Kā pašnodarbinātā persona viņa saņem atalgojumu par dažādiem projektiem nevalstisko organizāciju sektorā, savukārt viņas uzņēmumā briest pārmaiņas. «Tūliņ kā līdzīpašnieces tiks reģistrētas arī pārējās kompanjones – Jeļena Žimaļina un Liene Brizga-Kalniņa. Tāpat tiks mainīts uzņēmuma nosaukums, jo līdzšinējais Komēta nāk neatbilst zīmolam Linden&Oak,» Zane stāsta. Atšķirībā no pārējiem Dienas starta dalībnieku uzņēmumiem grāmatvede meiteņu biznesā tiks pieņemta pastāvīgā darbā. «Vienojāmies, ka maksāsim stundas likmi par padarīto,» paskaidro Zane.
Savukārt Induļa Uškāna grāmatvedis šobrīd pārāk noslogots netiek. Imelh ir klasiska sabiedrība ar ierobežotu atbildību, turklāt darījumu šobrīd nav daudz – vien pāris pavadzīmju mēnesī un algas. «Man nu galīgi nav nepieciešams ņemt darbā grāmatvedi, kas sēž uz vietas. Reizi mēnesī aizvedu pavadzīmes, un miers mājās,» stāsta uzņēmējs.