"Ja šobrīd neko nedarām, lai paaugstinātu savu tehnoloģiju pratību un spēju pielāgoties tehnoloģiju attīstības nestajām izmaiņām, tas mums draud ar tādu diezgan izteiktu stagnāciju, respektīvi, labklājība pieaug tajās valstīs, kas spēj tikt līdzi visiem tehnoloģiskajiem procesiem," saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Sarunā ar Dienu par automatizācijas un robotizācijas tendences ietekmi uz ekonomiku un darba tirgu viņš norāda, ka uz attīstīto valstu fona Latvija patlaban sāk mazliet iepalikt gan tehnoloģizācijas tempos, gan ar to saistītajā izpratnē, domāšanā, virzībā.
Lai mēs neizkristu no tehnoloģiju attīstības viļņa, svarīgākais ir strādājošie – cik viņi ir gatavi un spējīgi mainīties līdzi jaunajiem apstākļiem, aizvien apgūstot ko jaunu un izmantojot tehnoloģijas, cik viņos šajā ziņā ir ieguldīts, tostarp no izglītības sistēmas un valsts puses, utt. Lai gan ir daudz pozitīvu piemēru – cilvēku un darba devēju, kas labi apzinās, ka tehnoloģiju ieviešana ir panākumu ķīla, un kaut ko arī praktiski dara lietas labā –, Latvijā vēl pietrūkst viņu kritiskās masas, kas spētu virzīt uz izaugsmi visu valsti un sabiedrību kopumā, uzskata D. Gašpuitis. Šo kritisko masu šobrīd nopietni jācenšas audzēt. Tiesa, arī panikai vai pesimismam šajā sakarā vēl neesot pamata.
Šībrīža tehnoloģiju revolūcija pasauli skar jau gana ilgstoši, lai jūtami sāktu ietekmēt arī ekonomiskos un pat politiskos procesus, spriež SEB bankas ekonomists.
Tehnoloģiju ienākšana maina darba vidi, nosacījumus un attiecīgi atspoguļojas arī sabiedrības noskaņojumā.
Pēdējos 30 gados attīstības valstīs tas kopienākums, kas tiek pārdalīts par labu strādājošajiem, samazinās, un lielā mērā tas notiek uz tehnoloģiju ietekmes rēķina: tie, kuri tās veiksmīgi ievieš un izmanto, kļūst produktīvāki un pelna vairāk, savukārt mazkvalificētā darbaspēka reālie ienākumi krītas. "Tāpēc daudz kur redzam pieprasījumu pēc zināma status quo saglabāšanas, it īpaši nozarēs, kas vairāk izjūt tehnoloģiju spiedienu. Un tas arī ir par pamatu populisma uzplaukumam daudzās valstīs. Dzīves vide un nosacījumi mainās, bet cilvēki grib "my life back", tāpēc ir politiķi, kas to saredz, piemēram, ASV Donalds Tramps to izmanto, bet vēlētājs uzķeras," skaidro D. Gašpuitis.
Tehnoloģiju izaicinājuma līmenis dažādās zemēs atšķiras. Pētījumi rāda, ka mazāk attīstītās valstīs (Latīņamerikā, Āfrikā) potenciālā automatizācijas procesu ietekme uz darbavietām ir līdz pat 85% (tas nozīmē, ka ar pārmaiņām saskarsies teju ikviens), kamēr ASV šis rādītājs ir 30–50%, kas arī ir gana augsts. D. Gašpuitis norāda, ka veidojas tendence: valstīs, kas tehnoloģiju izaicinājumam nespēj pienācīgi tikt līdzi, pieaug nevienlīdzība – kā iekšējā, tā attiecībā pret citām valstīm. Tas audzē vēlmi pēc zināma protekcionisma – nemainīties visam līdzi, bet noslēgties no šīm ietekmēm.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 17. augusta, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
gf