Jaunieši un darba tirgus

Piemēram, ja gados jauna kolektīva vadītājam dzīvē ir gadījies biežāk satikt jauniešus, kuriem patīk fiziskās aktivitātes, ir viegli pieņemt, ka nākamajam saliedēšanās pasākumam jābūt sporta spēlēm. Taču, iespējams, uzņēmumā strādājošo jauniešu vidū daudz vairāk ir tādu, kuri labprātāk kopā uzspēlētu datorspēli, nevis skraidītu pa futbola laukumu, un rezultātā sporta spēles apmeklē tikai vadītājs un apvainojies personāla speciālists. Ar tādiem pašiem "panākumiem" var pieņemt, ka jaunieši vairs negrib un nemāk strādāt, ir slinki un vienā rāvienā grib visu, pēc kā iepriekšējās paaudzes ir tiekušās gadiem. Šādi vispārinājumi ne vienam vien darba devējam uz jauniešiem kā uz potenciālajiem darbiniekiem liek skatīties greizi.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā no kopējā bezdarbnieku skaita teju 11,2% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Strādājot personālvadībā, esmu sapratusi, ka statistikas interpretācijas neatņemama sastāvdaļa ir konteksts.  Jauniešu vidū ir daudz skolēnu un studentu, līdz ar to veidojas liels ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars. Tāpēc jauniešu bezdarbs konkrētā vecuma grupā, iespējams, vismaz daļēji ir visai loģisks. Vienlaikus tieši izglītība un kvalifikācija vai, pareizāk sakot, tās trūkums ir viens no jauniešu bezdarba cēloņiem. 

Lai cik paradoksāli tas būtu, ņemot vērā darbinieku trūkumu informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, joprojām netrūkst uzņēmumu, kas mēra darbinieku pieredzi gados vai arī nemaz neizskata kandidatūru, pirms ir saņemts diploms par augstāko izglītību. Mūsdienās jaunas profesijas rodas ātrāk nekā programmas vai kursi, kas varētu šīm profesijām sagatavot. Ja senāk diploms par augstāko izglītību garantēja cilvēkam darbu uzreiz pēc studijām līdz pat pensijas vecumam, tad mūsdienās diploms joprojām dod labu un stabilu pamatu, taču, piemēram, IT jomā tehnoloģiju attīstība ir tik strauja, ka vienmēr atradīsies papildu lietas, kas jāapgūst, pirms cilvēks spēs pilnvērtīgi strādāt. Līdz ar to darbinieku atlases gaitā arvien ierastāki kļūst e-pasti ar tekstu "Man šīs prasmes nav, taču es ātri mācos". Un tā nebūt nav vienīgā jauniešu priekšrocība darba tirgū.

Jauniešus no citiem darba tirgus dalībniekiem atšķir degsme un motivācija darīt lietas, kurām ir redzama jēga. Jaunieši nevēlas darīt darbu tikai tāpēc, ka par to maksā algu, un aktuāla kļūst pilnveidošanās un sava potenciāla īstenošana. Jēgpilns darbs, izaugsmes iespējas un skaidra mērķu definēšana nav nekas unikāls, to pozitīvā ietekme uz darbinieku iesaisti un motivāciju sen ir pierādīta. Taču, darbojoties ar jauniešiem, uzņēmumiem par to jādomā vēl vairāk. Jābūt gataviem automatizēt monotonus rutīnas darbus, vairāk laika veltīt komunikācijai ar darbiniekiem, piemēram, izskaidrojot uzņēmuma mērķus, un strādāt pie darba devēja tēla, lai darbinieki varētu lepoties ar savu darbavietu un justies kā daļa no kā liela un svarīga.