Sava loma te bija arī ģimenes piemēram, jo Andreja tētis ir pilots un arī brālis strādā aviācijā. Šobrīd Andrejs vēl turpina studijas Transporta un sakaru institūtā (TSI), lai šovasar tās pabeigtu un iegūtu inženierzinātņu bakalaura grādu aviācijā, bet līdztekus tam savos 22 gados jau patstāvīgi lido ar aviokompānijas SmartLynx Airlines lidmašīnām AirBus A320 gan čarterreisos, gan ACMI jeb pilnas lidmašīnu īres pakalpojumos, ko SmartLynx Airlines sniedz citiem lieliem lidojumu operatoriem Eiropā.
Vai tik jaunu pilotu nozarē ir daudz? Andrejs smaida, ka zina dažus vēl jaunākus. "Tomēr vidējais vecums, kādā pilotu apmācības sāk lielākā daļa, ir ap 30 gadiem, daudzi uz aviāciju atnāk arī vecāki – pēc tam kad jau ir izveidojuši karjeru kādā citā jomā," Andrejs stāsta. Sākt nekad nav par vēlu. Vecuma ierobežojumu pilotiem nav, prasības visiem ir vienādas, un, ja spēj iziet veselības pārbaudi, vari lidot. Tiesa, jārēķinās, ka, lai tiktu līdz lidmašīnas kabīnei, jāmācās daudz, nopietni un intensīvi, turklāt angļu valodā.
Pirmā reize – nervoza
Aviācijas studijas TSI ļauj vienlaikus iegūt gan augstāko izglītību, gan komercpilota licenci. Institūts sadarbojas ar Baltijas Aviācijas akadēmiju Lietuvā, kas pilotus apmāca praktiskajā lidaparātu vadībā, un TSI studenti Lietuvā pavada divus gadus. Kaut arī ģimene Andreju jau bija psiholoģiski sagatavojusi tam, ka viegli nebūs, grūti bija tāpat. Puisis stāsta, ka no viņa 10 studentu grupas šobrīd pilota licenci ieguvuši vien četri – kāds netika galā, kāds pārdomāja un aizgāja uz citu profesiju, kādam sprunguli riteņos ielika veselība.
Tēvs Andrejam vienmēr teicis, ka ir jāpalido mazajā aviācijā pirms stāšanās pilotu skolā. Savā pirmajā lidojumā kopā ar instruktoru Andrejs sapratis, kāpēc tētim ir šāda nostāja. "Tobrīd jau visi bijām iemācījušies teoriju un bijām daudzmaz pārliecināti, ka prastu lidmašīnu nosēdināt, bet, kad tevi pirmo reizi tajā iesēdina, viss no galvas izbirst, neko vairs neatceries, no nervozēšanas trīci, ir mazliet slikta dūša…" Andrejs atklāj. Viņš tādu īstu labpatiku no lidošanas sācis gūt tad, kad iemācījies kabīnē mazliet atslābināties un uz pāris sekundēm uzmest aci tam, kas paliek lejā uz zemes.
Iemācīšanās atbrīvoties prasīja laiku un pieredzes uzkrājumus, tomēr par grūtāko aviācijā Andrejs sauc gaidīšanu. Kā mēdz teikt paši piloti: pusstundu lido, bet četras stundas aizpildi obligātos procedūru dokumentus uz zemes. "Mācību laikā gadījās, ka uz lidostu atbraucam 7.00 no rīta, bet ir migla vai slikti laikapstākļi, un tad mēs sēžam un gaidām, kad laiks uzlabosies. Gadījās tā arī nesagaidīt."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 21. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!