Barometrā analizēti ar starptautisko studentu pieteikšanos, ierašanos, uzņemšanu, dzīvošanu, studiju procesu un pieejamo atbalstu saistītie apmierinātības aspekti.
34% aptaujāto ārvalstu studentu Latvijā norāda, ka noteicošais viņu studiju vietas izvēlē ir izglītības iestāde, bet tikai 15% tā ir valsts. Latvija kā pirmā studiju vietas izvēle ir 26% gadījumu, bet kā citas potenciālās studiju vietas apsvērtas Vācija, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Kanāda, ASV, Nīderlande un Zviedrija. Latvijā studējošie ārvalstnieki biežāk (33%) nekā vidēji Eiropā (11%), bet tikpat bieži kā pasaulē norāda, ka pieteikšanos palīdzēja izdarīt izglītības aģents. Ārvalstu studenti Latvijā ir vidēji apmierinātāki arī ar atbildes ātrumu uz savu pieteikumu (87%), tomēr pie mums pieteikšanās ievērojami retāk notikusi tiešsaistē (49%) nekā vidēji Eiropā (70%).
Viens no visatzinīgāk vērtētajiem aspektiem ir apmierinātība ar dzīvošanas pieredzi – to ārvalstu studenti Latvijā vērtē atzinīgāk (85%) nekā vidēji Eiropā (83%). Īpaši pozitīvi studenti vērtē dzīvošanas izmaksas, atbilstoša mājokļa pieejamību un tā izmaksas, šajos kritērijos apmierinātībai pārsniedzot 80%, tikmēr Eiropā tā ir vidēji 60% robežās.
Taču jūtami kritiskāk nekā vidēji Eiropā ārvalstu studenti Latvijā vērtē iespēju nopelnīt naudu paralēli studijām (33%), vietējo draugu atrašanu (50%), kā arī videi draudzīgu attieksmi (63%) un socializēšanās telpu pieejamību (65%). Šajos kritērijos apmierinātība no Eiropas atpaliek par vairāk nekā 10 procentpunktiem. Tas, ka ārvalstu students nejūtas gaidīts kā ārzemnieks Latvijā (vien 23% jūtas gaidīti), ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc studenti pēc absolvēšanas plāno Latviju atstāt.
Arī vērtējot savu studiju pieredzi, Latvijā studējošie (78% apmierināto) ir kritiskāk noskaņoti nekā vidēji Eiropā (85% apmierināto). Īpaši kritiski tiek vērtēts mācībspēku angļu valodas līmenis un viņu mācīšanas spējas, lekciju, nodarbību un prakses kvalitāte un pētniecības aktivitāšu līmenis, kuros Latvijas vērtējums ir par vairāk nekā 10 procentpunktiem zemāks nekā vidēji Eiropā.
Vērtējot saņemto atbalstu, studenti ir kritiski pret atbalstu nodarbinātībai – par augstskolas ieguldījumu, sagatavojot karjeras mērķiem, pozitīvu vērtējumu sniedz tikai 49% aptaujāto Latvijas ārvalstu studentu, kamēr Eiropā vidēji 64%.
Būtiski zemāki rezultāti Latvijai ir arī jautājumos, kas saistīti ar studiju izvēli un rekomendāciju. 67% ārvalstu studentu Latvijā uzskata, ka pašreizējās studijas ir labs ieguvums par šo samaksu, kamēr Eiropā tā uzskata 84%. Turklāt ārvalstu studenti Latvijā daudz retāk (64%) nekā vidēji Eiropā (79%) ieteiktu savu izglītības iestādi citiem.