Premjers Krišjānis Kariņš jau iepriekš izteicies, ka pārkvalificēties, visticamāk, vajadzēs daļai aviopārvadājumu, tūrisma un ēdināšanās jomā strādājošo, savukārt pēc krīzes darbaspēks būs nepieciešams, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Kariņa ieskatā, ja vismaz 1000 cilvēku no patlaban dīkstāvē esošajiem aptuveni 50 000 pārkvalificētos, lai turpinātu darbu IKT jomā, tas nozarei būtu liels atspaids.
Detaļas par valsts atbalstu strādājošo pārkvalifikācijai vēl nav zināmas. Savukārt atsevišķi darba devēji krīzes apstākļos paši veikuši darbinieku pārkvalificēšanu, daļu no viņiem uzņēmuma ietvaros "pārliekot" no mazāk noslogotiem amatiem uz pozīcijām, kur darbarokas nepieciešamas vairāk.
Saglabā darbu un algu
Viens no šādiem darba devējiem ir Tele2. Nestandarta situācija prasīja ātrus nestandarta risinājumus, lai šo laiku sekmīgi pārdzīvotu gan darbinieki, gan uzņēmums, skaidro Tele2 personāla vadītāja Aija Bite-Ozere. "Tā kā uz ārkārtējās situācijas laiku slēdzām visus klientu apkalpošanas centrus, nolēmām pārkvalificēt visus savus aptuveni 150 darbiniekus, kas līdz šim tajos strādāja. Tas aizņēma aptuveni 1–2 nedēļas, ieskaitot apmācības un atbilstoša tehniskā nodrošinājuma pielāgošanu," viņa stāsta. Klientu centru speciālisti sāka veikt pārdošanu un klientu apkalpošanu pa tālruni, jo ienākošo zvanu daudzums Tele2 bija pieaudzis par 74%. Uzņēmumam šāds solis prasījis gan lielu cilvēkresursu ieguldījumu, jo bija nepieciešama dažādu funkciju sadarbība, gan papildu finanses, lai digitalizētu atsevišķus procesus. Apmācības notika attālināti vairāku dienu garumā, bet pēc tam sekoja jau pirmie testa zvani.
"Pārkvalifikācija ir risinājums, kā saglabāt augstā līmenī to darbinieku iesaisti, kuriem ir dīkstāve vai mazāka slodze. Uzņēmums var novirzīt darbiniekus tām funkcijām, kam nepieciešams lielākais atbalsts, un noturēt pārdošanas rādītājus laikā, kad klientu centri ir aizvērti. Darbiniekiem pārkvalifikācija, pirmkārt, ļauj saglabāt darbvietu, atalgojumu. Otrkārt, tā ir iespēja sevi attīstīt citā jomā. Jaunās prasmes arī noteikti noderēs, atgriežoties vecajās pozīcijās," saka Bite-Ozere.
Protams, darbiniekus pārkvalificēt uzņēmumā ir daudz vieglāk un ātrāk, ja pienākumi ir līdzīgi un nav vajadzīgas ļoti specifiskas iemaņas. Tā bijis arī Tele2. "Vienlaikus klientu apkalpošana klātienē no klientu apkalpošanas pa tālruni ļoti atšķiras – klientu centru speciālisti ir pieraduši pie acu kontakta, sarunas klātienē. Psiholoģiski ir grūti pārslēgties, un tas mūsu gadījumā bija viens no lielākajiem izaicinājumiem – kā darbiniekus iedrošināt nebaidīties strādāt pa telefonu, jo bija risks, ka daudzi atteiksies," saka Bite-Ozere. Uzņēmums to apzinājies, tādēļ centies šo pāreju atvieglot. Pārkvalificējamie darbinieki tika sadalīti trīs grupās, un katrai no tām bija skaidri uzdevumi un mērķi, kuriem viņi arī tika apmācīti, jo visaptverošas mācības tik īsā laikā veikt nav iespējams. Katrai grupai bija izvēlēti līderi, kuri atbalstīja un palīdzēja ar padomiem un praktiskiem risinājumiem. Apmācības savukārt vadīja kolēģi, kuri ar pārdošanu un klientu apkalpošanu attālināti strādā ikdienā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 5. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!