Plāna un gaisīga kā zirnekļa tīkls – tāda ir nanošķiedras membrāna, ko RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta vadošā pētniece Zane Zelča akurāti ar pinceti atdala no atbalsta materiāla, uz kura to uzklājusi elektrovērpšanas iekārta. Paņemts pirkstos bez gumijas cimdiem, smalkais tīmeklītis ādas mitruma iespaidā izšķīst un pazūd. Lai gan šis konkrētais pārklājums veidots no polivinilspirta, PVA līmes sastāvdaļas, tas uzskatāmi ļauj saprast, kā top un kā uzvedas Zanes radītais izpētes objekts – līdzīgs tīmeklis no bišu propolisa nanošķiedras. Dabā bites propolisu, kam piemīt antibakteriālas īpašības, izmanto stropa spraugu aizlīmēšanai, stropa dezinficēšanai. Zanes izstrādātais materiāls nākotnē var būt izmantojams brūču ārstēšanai, gļotādas iekaisumu, aukstumpumpu, stomatītu, apdegumu dziedēšanai. Propolisa membrāna, ja to izmanto pārsējā, maigi un nesāpīgi pielīp, ir elpojoša, šķīst un uzsūcas lēnām, nodrošinot dzīšanai nepieciešamo vidi. Tā ir arī ēdama, to var sūkāt kā zāļu plāksnīti. Iespējams, membrānu varētu izmantot arī pārtikas iepakojuma risinājumos. Galvenais šī nanomateriāla trumpis ir efektīva pretdarbība sešu veidu baktērijām un vienam vīrusam – Covid-19. "Uz citiem vēl nav testēts," Zane smaida.
Kā pa sviestu
Zanes pēcdoktorantūras pētījuma pieteikums tika rakstīts tieši koronavīrusa pandēmijas trakākajā periodā, un tā mērķis bija radīt materiālu, kas noderētu bioaizsardzībai gan pret šo vīrusu, gan citiem. Meklējot
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 3. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!