Pat nav svarīgi, vai Covid19 pandēmija bija katalizators jau iepriekš manāmām tendencēm, vai tieši ierobežojumu radītā strādāšana mājās bija galvenais iemesls, kas izraisīja tagad vērojamās pārmaiņas darba tirgū. Taču ir skaidrs, ka attālinātais darbs arī turpmāk būs neatņemama profesionālās dzīves sastāvdaļa. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem personāla politikā jāņem vērā vairāki apsvērumi.
Pirmkārt, tagad ir sīvāka konkurence par piemērotiem darbiniekiem. Covid-19 izraisītā krīze ir būtiski samazinājusi darba iespējas jauniešiem, jo ir cietusi atpūtas un viesmīlības nozare, taču, ja cilvēkam ir labas svešvalodu zināšanas un datorprasmes, tad izeja var būt attālināta darba meklēšana kādā starptautiskā uzņēmumā. Attālināta strādāšana bez ģeogrāfiskās piesaistes darba vietai cilvēkiem nozīmē iespēju par darbu saņemt ne tikai augstāku atalgojumu, bet arī labāku «labumu grozu» nekā mītnes zemē. Līdz ar to Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem nāksies pārskatīt argumentus, ar kuriem tiek piesaistīti un motivēti darbinieki. Ļoti iespējams, atbilde būs meklējama tieši pareizi izveidotā papildu «labumu grozā», turklāt labumiem jābūt bez piesaistes konkrētai vietai, bet patērējamiem jebkur.
Otrkārt, tagad ir nepieciešams ātrāks un efektīvāks personāla atlases process, jo konkurence par piemērotiem darbiniekiem ir asa un lēmumi jāpieņem ātri. Treškārt, notiek jauna modeļa – hibrīddarba – izveide. Proti, darba devējiem jārēķinās ar to, ka daļa darbinieku, arī epidemioloģiskajai situācijai normalizējoties, vēlēsies vismaz daļu laika strādāt attālināti, taču vienlaikus vienmēr būs pienākumi, kas veicami klātienē. Vairāki ES ar gada intervālu veikti pētījumi liecina: katrs trešais strādājošais vēlas strādāt attālināti dažas dienas nedēļā. Tātad būs jāveido hibrīddarba modelis, kas apvieno iespējas strādāt epidemioloģiski drošā, ērtā birojā un efektīvi darboties attālināti. Potenciālie darbinieki jau patlaban pievērš lielu uzmanību ne tikai elastīgam darbalaikam, sociālajām garantijām, stabilitātei, karjeras iespējām, bet arī drošībai birojā. Tas, kā organizēt darbu tā, lai cilvēki darba telpās jūtas droši, ir aktuāls "mājasdarbs" darba devējam.
Un, ceturtkārt, konkurence par darbiniekiem starptautiskā līmenī nozīmē to, ka Latvijā kopumā jābūt tik pievilcīgai videi, lai darbinieki, arī jaunieši vēlētos šeit dzīvot, strādāt un redzētu izaugsmi vietējos uzņēmumos. Tā ir mūsu visu kopējā atbildība.
Demogrāfiskās situācijas dēļ Latvijā dažās vecuma grupās ir salīdzinoši maz cilvēku. Viņu paturēšana Latvijā nav tikai darba devēju, bet arī valsts uzdevums. Ir svarīgi, lai cilvēki sajustu, ka šī ir valsts, kas domā par cilvēkiem, kas rūpējas, lai izglītības saturs atbilstu mūsdienu tendencēm, un kas cilvēkiem ļauj pierādīt sevi profesionāli.