Iedrošināt MVU vairāk piedāvāt jauniešiem prakses vietas cenšas dažādas iniciatīvas gan Latvijā, gan citur Eiropas Savienībā (ES), tāpat vērojami centieni uzlabot arī prakšu kvalitāti, lai no praktikantiem vai mācekļiem tiešām iznāktu lietaskoki. Kā norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve, Eiropas Sociālā fonda projekta Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos vadītāja Jolanta Vjakse, lai panāktu, ka jaunieša prakse uzņēmumā būtu jēgpilna, svarīga ir domāšanas maiņa visām iesaistītajām personām. Tas, piemēram, nozīmē to, ka darba devējs neņem praksē praktikantu tikai "ķeksīša pēc" vai kā esoša darbinieka aizvietotāju, kamēr tas ir atvaļinājumā, bet gan tikai tad, ja ar jaunieti uzņēmums tiešām nopietni nodarbosies. Savukārt jauniešiem domāšanas maiņa nozīmētu netērēt laiku, ja izraudzītā prakses vieta vai pat profesija nepatīk vai neinteresē, bet meklēt citas iespējas.
Negatīvā pieredze
Latvijā 55% uzņēmumu ir pieredze ar prakses vietu nodrošināšanu jauniešiem, bet pēdējos piecos gados 53% kompāniju pieņemto praktikantu skaits nav pārsniedzis trīs cilvēkus, rāda LDDK veikts pētījums. Turklāt tikai 20% uzņēmumu uzskata, ka prakse mācību laikā ir svarīgs faktors nākamā darbinieka izaugsmē.
Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma (KSA Latvija) sadarbībā ar Eiropas mēroga platformu īsteno Eiropas Komisijas atbalstītu projektu EU Talent: Eiropas uzņēmumi piedāvā jauniešiem mācību praksi un šī projekta ietvaros izglīto MVU par prakšu organizēšanu, kā arī apkopo informāciju par situāciju jauniešu nodarbinātības jomā Latvijā, par atbalstu uzņēmējiem, kuri ir ieinteresēti sekmēt jauniešu veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū, kā arī par izaicinājumiem, ar ko šajā ziņā jāsastopas praksēs iesaistītajām pusēm.
Rezultātā noskaidrots, ka daudziem darba devējiem ir negatīva pieredze ar praktikantiem un uzņēmumi ir piesardzīgi attiecībā uz ieguldīšanu viņos, jo nav garantiju, ka praktikants paliks uzņēmumā strādāt. Daudzas kompānijas, kas nodrošinājušas prakses vietas līdz šim, atzīst, ka nākotnē to vairs negribētu darīt (tikai 11% uzņēmumu apstiprina vēlmi turpināt praktikantu pieņemšanu). Tāpat uzņēmumi, kas nav saņēmuši nekādu atbalstu apmācības prakšu organizēšanā, norāda, ka tiem nemaz neesot iespēju uzņemt praktikantus, jo ir ierobežoti resursi.
Tikmēr jauniešiem viens no lielākajiem izaicinājumiem prakses sakarā ir sev nepiemērotas profesijas un līdz ar to arī mācību prakses vietas izvēle.
Niecīgā interese par izvēlēto profesiju bieži ved arī pie nevēlēšanās palikt strādāt uzņēmumā, kur noritējusi prakse.
Tikai pusei jauniešu izdevies atrast prakses vietu uzreiz un bez kavēšanās, un tikai 25% praktikantu prakses laikā saņem kādu atlīdzību (lai gan daudzi norāda, ka būtu gatavi strādāt arī par velti, ja vien prakse tiešām audzētu viņu zināšanu un prasmju līmeni).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 27. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!