Ministrija norāda, ka Ķīna liela diametra metinātās caurules, kas tiek izmantotas naftas un gāzes ieguves nozarē, pārdod krietni zem godīgās tirgus cenas, un šis cenu dempings negatīvi ietekmē ASV nozari.
ASV pērn no Ķīnas importēja šīs caurules 180 miljonu dolāru apmērā (156,4 miljonu eiro).
Lai arī šis gadījums atšķiras no vairākiem represīviem tarifiem, ko ASV prezidents Donalds Tramps noteicis tūkstošiem Ķīnā ražotu preču, tas ir vēl viens agresīvas taktikas piemērs pret Pekinu, lai censtos aizsargāt ASV nozares un samazinātu valsts ārējās tirdzniecības deficītu.
Vienlaikus ASV konstatējusi, ka arī Kanāda veic šo cauruļu cenu dempingu un valstij tiks piemēroti muitas tarifi 24% apmērā, bet Indijai noteikto muitas tarifu apjoms pārsniegs 50%.
Tikmēr Grieķijai un Dienvidkorejai tiks piemēroti 22% tarifi, bet Turcijai - līdz 5%.
Seši ASV cauruļu ražotāji šā gada janvārī valsts Tirdzniecības ministrijā iesniedza antidempinga sūdzību. Ministrija skaidro, ka gala lēmumu šajā jautājumā pieņems novembrī. Taču gadījumā, ja neatkarīgā Starptautiskā Tirdzniecības komisija konstatēs, ka šo cauruļu imports nav negatīvi ietekmējis ASV nozari, tad piemērotie muitas tarifi tiks atmaksāti.
Kā ziņots, Ķīna augusta beigās sūtīs uz ASV augsta ranga sarunvedēju tirdzniecības jautājumos, kuram plānotas tikšanās ar Savienoto Valstu Finanšu ministrijas amatpersonām, ceturtdien paziņojusi Pekina.
Ķīnas Tirdzniecības ministrija paziņoja, ka tirdzniecības ministra vietnieks Vans Šouveņs dosies šajā vizītē pēc ASV uzaicinājuma.