Zems bezdarbs
Bezdarba līmenis Maltā šā gada otrajā ceturksnī samazinājies līdz 3,8%, bet pērn otrajā ceturksnī bijis 3,9%, vēsta LETA-RTTNEWS, atsaucoties uz Maltas Nacionālo statistikas biroju (MNSB). Šoruden Maltā sastaptie vietējie iedzīvotāji situāciju darba tirgū raksturo, sakot, ka tie maltieši, kuri grib strādāt un, objektīvi vērtējot, var strādāt, bez darba nesēž. Turklāt jāatgādina, ka nodarbinātības eksperti uzskata – ja kādā valstī ilgāku laiku bezdarba līmenis ir zemāks par 5%, tad bezdarbs nav uzskatāms par nopietnu sociālekonomisko problēmu.
Te jāuzsver arī Maltas Republikas ģeogrāfiskās īpatnības. Valsts lielākā sala Malta ir tikai 27 kilometrus gara un 14 kilometrus plata, otrās lielākās salas Goco garums ir ap 14 kilometriem, platums – ap septiņiem kilometriem, tā ka aizbraukt, piemēram, no dzīvesvietas Maltas austrumos uz darbu salas centrā esošajā galvaspilsētā Valletā vai arī no mājām Goco salas ziemeļos līdz darba vietai centrālajā apdzīvotajā vietā Viktorijā var visai īsā laikā.
Darbaspēka mobilitāti Maltas Republikā veicina gan kvalitatīvais un plaši sazarotais autoceļu tīkls, gan visai attīstītā autobusu satiksme. Turklāt bieži kursē arī prāmji, kas savieno Maltu un Goco, tā ka ir iespējams braukt strādāt no vienas salas uz otru. Jāņem vērā arī tas, ka maltieši visai labprāt pārvietojas ar privātajām automašīnām, un, pēc neoficiāliem datiem, šajā salu valstī ir aptuveni 370 000 automašīnu.
Darbinieki no ārvalstīm
316 kvadrātkilotmetru lielā salu valsts Maltas Republika, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 446 tūkstošus, patlaban tiek uzskatīta par vienu no blīvāk apdzīvotajām valstīm pasaulē. Taču, līdzīgi kā Latvijā, arī Maltā pēdējā laikā tiek runāts par to, ka ar pašu zemes iemītniekiem vairs nepietiek, lai aizpildītu visas brīvās darba vietas un noturētu daudzu nozaru attīstības un visas valsts ekonomikas augšupejas kursu.
Šajā gadā biežāk nekā iepriekšējos gados Maltā pamanāms, ka te strādāt ieradušies cilvēki no Austrumeiropas, piemēram, no Ukrainas, Serbijas un Bulgārijas. Maltieši zina stāstīt, ka autotransporta nozarē parādījušies šoferi no Indijas, turklāt jau gadiem Maltā strādā arī atbraucēji no Āfrikas valstīm. Te jānorāda, ka tikai nepilni 290 kilometri Maltu šķir no Tunisijas un aptuveni 300 kilometru – no Lībijas. Savukārt, ņemot vērā to, ka Maltai ir ciešas ekonomiskās saites ar Itāliju, un to, ka tieši Itālija ir Maltas tuvākā kaimiņiene (līdz Sicīlijai ir aptuveni 95 kilometri), daudzviet manāma arī itāļu klātbūtne, it īpaši ēdināšanas biznesā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 23. oktobra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!