Sākoties Covid-19 pandēmijai, šī Vidusjūras salu valsts, kuras ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ienākošā tūrisma, sāka meklēt veidus, kā vienlaikus mazināt saslimstību un nenoslāpēt ekonomikas dzinējus. Maltā darbu turpina veikali, medikamentu un ārstniecības līdzekļu ražotnes, kā arī ostas uzņēmumi. Strādāt turpina arī nekustamā īpašuma speciālisti un tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, strauji attīstās dažādu produktu piegādes, un, protams, īpaši daudz darba ir mediķiem visās veselības aprūpes nišās.
Premjers negrib mājsēdi
Pērn laikā, kad amatā stājās Maltas Leiboristu partiju pārstāvošais premjerministrs Roberts Abela, pasaules telekanāli ziņoja par pirmajiem Covid-19 upuriem ārpus Eiropas. Tobrīd šķita, ka Maltas lielākais izaicinājums būs politiskā krīze, ko radīja žurnālistes Dafnes Karuanas Galisijas slepkavības krimināllieta, tomēr jau drīzumā pār jaunās valdības galvu gāzās globālās Covid-19 pandēmijas radītā krīze.
Sākoties ierobežojumiem, daļa Maltas Republikā strādājošo ārzemnieku pameta šo Vidusjūras salu valsti, bet daudzi citi, ieslēdzoties mājokļos, sāka pielāgoties darbam Maltas jaunajā epidemioloģiskajā situācijā.
Roberts Abela uzskata, ka Maltas izvairīšanās no mājsēdēm visas pandēmijas laikā ir ieguvums ārvalstu investoriem. Tradicionālajā politiskās partijas sanāksmē viņš, atskatoties uz nostrādāto gadu, nesen vēstīja: ''Patlaban investori vērtē to, kur investēt līdzekļus. Ja viņi paraugās uz Maltu, tad redz valsti, kas neaizslēdza savas fabrikas un turpināja ļaut strādniekiem iet uz darbu.''
''Lai gan opozicionāri – Nacionālistu partija – kā allaž aktīvi nopeļ konkurentus, Roberta Abelas izvēlētais pandēmijas laika kurss ir gana populārs, jo ļauj mums gan pelnīt, gan iepirkties,'' ar saliniekiem raksturīgo ironiju man saka paziņa Džeroms, kurš ir aktīvs leiboristu atbalstītājs. Viņš arī pandēmijas laikā turpina pelnīt iztiku ar pakalpojumiem kuteru īpašniekiem – vasarā izvieto bojas līčos un nogādā laivas no novietnes līdz krastam, bet nesezonā veic laivu apkopi. ''Man kā ūdenslīdējam maska ir pierasta lieta. Ja tā ļauj strādāt – lai būtu,'' saka Džeroms un nosmej, ka, nākot vasarai, būs jādomā, ko darīt, lai uz svelmē nosauļotās sejas zem maskas nebūtu bāls taisnstūris. Viņaprāt, pērn vasarā kuģošana neapstājās, jo tā ir laba iespēja gan vietējiem maltiešiem, gan ārzemniekiem baudīt dabu un vienlaikus būt atstatus no pūļiem, turklāt nes valstij un tās iedzīvotājiem naudu, piemēram, ar reģistrācijas maksu, laivu piestātņu īri un apkopi.
''Ziemā jau laivu uz Londonas Sitiju līdzi nepaņemsi,'' saka Džeroms.
Viņš gan cer, ka iespējami ātri līdz ar vakcinēšanos pret Covid-19 atsāksies tūrisms, jo daudziem maltiešiem tūristu vadāšana ar lielāku vai mazāku laivu ir nozīmīgs iztikas avots. Protams, saules izslāpušo tūristu izmitināšana un izklaidēšana ir ienākumu avots arī viesnīcniekiem, gidiem un daudzu citu ar tūrismu saistīto nozaru darbiniekiem.
Pieskata kārtību
Maltā 2021. gada janvārī ir atvērti gan visi veikali, gan skaistumkopšanas saloni, gan kafejnīcas, gan kinoteātris. Tomēr jau daudzus mēnešus visur – gan ārā, gan iekštelpās – ir jānēsā maska. Izņēmuma situācijas ir skriešana, atrašanās pie kafejnīcas galdiņa un dalība sporta nodarbībās.
Sentdžuliānā esošā Westin sporta kluba darbinieks Filips pie ieejas izmēra katram apmeklētājam temperatūru un to fiksē tabulā, kur jānorāda arī vārds, uzvārds un kontaktinformācija, kā arī ar parakstu jāapliecina, ka jūties vesels. Uz nodarbībām ir iepriekš jāreģistrējas. Filips atgādina un visai strikti katram klientam palūdz uzvilkt masku pāri degunam – arī brīdī, kad klients pārvietojas no viena trenažiera pie otra vai no dušas līdz baseinam. ''Tagad zināmā mērā esmu arī drošības inspektors, pieskatu katru apmeklētāju. No tā ir tiešā veidā atkarīgs arī tas, vai man būs darbs. Ja cilvēki sporta klubā neievēros piesardzību, mūsu klubu var slēgt. Neviens šajos laikos taču negrib palikt bez darba,'' situāciju raksturo Filips, piebilstot, ka pagājušā gada pavasarī, kad viss bija slēgts, daudzi cilvēki mudinājuši atļaut sporta nodarbības, lai stiprinātu imunitāti.
Jāreģistrējas un temperatūra jāizmēra arī lietišķā rajona Portomaso apkaimes kafejnīcā P1, un to ar izpratni uztver vairums apmeklētāju, kas galvenokārt ir tuvējo biroju darbinieki, jo Covid-19 ierobežošana nozīmē iespēju strādāt un līdz ar to arī nopelnīt. Daudzi strādā attālināti, tomēr ne visi, un arī birojos norit darbs.
Uz Maltas kaimiņsalu Gozo daudzi valsts iedzīvotāji brauc atpūsties brīvdienās. Aizvadītā gada nogales svētkos darba netrūka viesu namiem, kas atrodas gleznainajos Gozo ciematiņos. Nelielām privātām ballītēm tika algoti dīdžeji un pavāri, lai pandēmijas gadā uzkrāto stresu aizdzītu ar kārtīgu atpūtu. Svētku svinēšana gan rezultējās ar Covid-19 inficēto statistikas kāpumu un daudzu iedzīvotāju neapmierinātību. To ņemot vērā, pašlaik nolemts atcelt Vidusjūras salu iedzīvotāju mentalitātei tik nozīmīgā karnevāla pasākumus. Karnevāla atcelšana nozīmē mazāk darba nakšņošanas vietām, ēdinātājiem un suvenīru tirgotājiem. Divstāvu mājas lieluma figūru un tērpu izgatavotāji, kam parasti darba pilnas rokas ir vismaz pusgadu pirms krāšņajiem karnevāla gājieniem, sūdzas, ka notikums ar 500 gadu ilgu vēsturi šogad tiek atcelts pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara.
Lai mazinātu Covid-19, paši maltieši iesaistās brīvprātīgās iniciatīvās – pat ja tas nozīmē ienākumu kritumu.
Piemēram, ar digitālo pilsoņu ovācijām tika uzņemts sociālā tīkla Facebook Gozo grupas administratora Džordža Kasāra paziņojums, ka grupā pašlaik netiks publicēti īslaicīgās īres sludinājumi Gozo salas namos. ''Pat ja mums nav iespēju ierobežot pārvietošanos, mēs vēlamies sniegt savu artavu Covid-19 izplatības mazināšanā,'' norāda Džordžs Kasārs.
Meklē jaunu nišu
Daudzās kafejnīcās biežāk par apmeklētāja ienākšanu atskan signāls, ka saņemts kārtējais pieprasījums pēc ēdiena piegādes, ko veic kurjers. Mans kaimiņš Aivens viesnīcas administratora uzvalku nomainījis uz vēju aizturošu ādas jaku un motorollera ķiveri. Kad pandēmijas viesuļvētras rezultātā viesnīcu gaiteņi kļuva klusāki par kapliču un viesnīcas personāla vadītāja darbiniekiem paziņoja par neizbēgamo atlaišanu, viņš pieteicās darbā kompānijā Wolt. Gardēžiem maltiešiem laba maltīte ir būtiska dzīves komponente, tāpēc ēdienu piegādes kurjeriem darba netrūkst. Attiecīgi Maltas darba sludinājumos dažādu piegāžu kompāniju vakanču ir daudz. Aivens vērš uzmanību uz kādu tehnoloģisku niansi – viņa ieskatā svarīgi, lai kurjeram paredzēto dzeramnaudu var pievienot rēķinam, kas tiek apmaksāts ar norēķinu karti, jo, baidoties no Covid-19 izplatības, skaidras naudas lietošana Maltā kļūst aizvien mazāk populāra. Dzeramnaudu pievienojot maksājumam ar karti, piemēram, var pateikt ''paldies'' Bolt taksistiem.
Savukārt Horhe Vikjozo iemanījies apvienot piegādi ar ES moderno Zaļo kursu un tendenci neizniekot pārtiku. Viņa ''eko kareivju divīzija'' vēsta, ka Eiropā ik gadu pārtikas atkritumos nonāk aptuveni 88 miljoni tonnu pārtikas, un reklamē iespēju par ziedojuma apmēru (vismaz pieciem eiro) saņemt kastīti ar dažādiem dārzeņiem. Tie ir sezonas dārzeņu kravu pārpalikumi, bet parasti pietiekami labā kvalitātē, lai tos apēstu zupā vai sautējumā. Kad vaicāju, kas būs kastē, Horhe atbild, ka tā zināmā mērā ir loterija un būs tas, kas pieejams, bet katrā ziņā pārsteigums būs patīkams. Pirmajā darba nedēļā ''eko kareivjiem'' izdevās ''glābt'' no nonākšanas atkritumos aptuveni 200 kilogramu dārzeņu. Pagaidām dārzeņu piegādes notiek vien Maltas centrālajā daļā, kur apmetušies daudzi kosmopolītiski noskaņoti cilvēki, kas ir tipiskā šī sociālās uzņēmējdarbības mērķauditorija.
Vēl vairāki cilvēki atraduši ātrās peļņas nišu, šujot un pārdodot maskas. Maltieši ļoti tur cieņā elegantu ārieni, tāpēc cenšas bieži mainīt sejas aizsegus, lai tie ne tikai pasargātu, bet arī piestāvētu attiecīgajam tērpa tonim vai notikumam.
40 miljoni eiro mēnesī
Šā gada sākumā Maltā tika izziņots jaunais uzņēmumu atbalsta plāns, kas paredz piemaksas to uzņēmumu, kas pandēmijas dēļ cietuši zaudējumus, darbiniekiem. Maltas uzņēmējdarbības ministre Mirjama Dalli informēja, ka valsts plāno novirzīt 40 miljonus eiro mēnesī tieši pandēmijā cietušo uzņēmumu darbinieku atbalstam. Piemēram, uzņēmumi, kas cietuši vairāk nekā 55% zaudējumu, mēnesī saņems 800 eiro atbalstu pilna laika darbiniekam un 500 eiro atbalstu uz pusslodzi strādājošam darbiniekam. Ja zaudējumu apmērs būs no 45% līdz 54%, tad atbalsts plānots 640 eiro apmērā pilna laika darbiniekam un 400 eiro par pusslodzi. Nedaudz mazāka apmēra atbalsts paredzēts gadījumos, ja zaudējumi nav bijuši tik apjomīgi, piemēram, ja zaudējumi bija 10–24%, tad ikmēneša piemaksa būs 160 eiro par pilna laika strādājošo un 100 eiro mēnesī par pusslodzes darbinieku.
Paredzēts, ka uzņēmumi, piemēram, bāri, kam ierobežojumu dēļ nācies aizvērt savas durvis, saņems 800 eiro mēnesī katram darbiniekam.
Savukārt tad, kad inficēšanās ar Covid-19 izplatība kļūs mazāka, Maltā plānots atkārtot 100 eiro vērto kuponu izplatīšanu katram iedzīvotājam. Ar šiem kuponiem, tāpat kā pērn, plānots atbalstīt pandēmijas iedragātos Maltas uzņēmumus un vienlaikus palīdzēt iedzīvotājiem grūtā brīdī. Pagājušajā gadā kuponus varēja izmantot dažādās tirdzniecības vietās, kafejnīcās, sporta klubos un viesu namos. Kuponu izdošanu atsaucīgi novērtēja gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji.