Ūdeņradis gāzes vietā
Plāni izstrādāti laika posmam no 2020. līdz 2024. gadam un paredz ūdeņraža ieguvi lielos apjomos, kā arī Krievijas kā lielas ūdeņraža eksportētājas reputācijas veidošanu, vēsta izdevums RBK. Ūdeņradis vairākās valstīs (ne tikai Eiropas Savienībā (ES), it īpaši Vācijā, bet arī Japānā, Ķīnā un vēl citās Āzijas valstīs) tiek uzskatīts par vienu no galvenajām alternatīvām tradicionālajiem fosilajiem energoresursiem, un Krievija – viena no pasaulē lielākajām naftas, gāzes un ogļu ieguvējām un eksportētājām – gatavojas aizņemt būtisku daļu arī šajā tirgū, norāda izdevums RBK.
Atbilstīgi asociācijas Hydrogen Council, kuras dalībnieces ir vairākas lielas starptautiskas enerģētikas kompānijas, tādas kā Total, BP, Shell, kā arī virkne citu, galvenokārt Vācijas un Japānas korporāciju, prognozēm, 2050. gadā ūdeņraža daļa pasaules enerģētikā sasniegs 18%.
Organizācijas BloombergNEF ziņojums Ūdeņraža ekonomikas perspektīvas (Hydrogen Economy Outlook) ir pat vēl optimistiskāks un paredz, ka 2050. gadā ūdeņradis nodrošinās 24% visas pasaules vajadzību pēc enerģijas. Vairākums citu prognožu autoru ar tik spožu ūdeņraža nākotni gan nerēķinās un paredz, ka ūdeņraža daļa attīstīto valstu (ES dalībvalstu, ASV, Lielbritānijas, Japānas u. c.) enerģētikā pēc trīsdesmit gadiem atradīsies 12–19% robežās, kamēr attīstības ekonomikās ūdeņraža daļa būs ievērojami pieticīgāka.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 30. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!