Pieprasa integrāciju
Galvenais abu valstu konflikta cēlonis ir Krievijā īstenotais tā dēvētais nodokļu manevrs. Krievijā pastāv tā dēvētais eksporta nodoklis dažādiem energoresursiem, kura likmes ir dažādas (piemēram, sašķidrinātajai gāzei tas noteikts 0%), turklāt arī mainās atkarībā no cenām pasaules tirgos. Šobrīd nafta Baltkrievijai tiek piegādāta par pazeminātu cenu, bez eksporta nodokļa, tomēr līdz 2024. gadam eksporta nodokli pakāpeniski aizstās dabas resursu ieguves nodoklis, kas nozīmē, ka naftas piegāžu Baltkrievijai cenas sasniegs tirgus cenu līmeni. Vienlaikus Krievijas likumdošana paredz kompensācijas no valsts budžeta vietējiem naftas pārstrādes uzņēmumiem, un šādas kompensācijas sev pieprasa arī Minska, kas aprēķinājusi, ka nodokļu manevra dēļ piecos gados zaudēs 10,8 miljardus ASV dolāru (aptuveni 0,9 miljardi eiro).
Krievija savukārt norāda, ka apvienotās valsts divdesmit pastāvēšanas gados tā arī nav notikusi reāla ekonomiskā integrācija (procesu bremzēšanā tiek vainots tieši Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko), un šī iemesla dēļ Maskavai nav nekāda pamata subsidēt citas valsts naftas pārstrādes nozari. Tiek uzsvērts, ka, ja Minska vēlas saņemt tādas pašas kompensācijas par nodokļu manevru kā Krievijas uzņēmumi, tai nepieciešams unificēt ar Maskavu derīgo izrakteņu (ieskaitot naftu) aplikšanas ar nodokļiem sistēmu. Līdzīga nostāja ir arī citos jautājumos, par kuriem pastāv nesaskaņas, un kopumā Baltkrievijas tautsaimniecības tālāka subsidēšana tiek saistīta ar ekonomiskās integrācijas īstenošanu. Minskā šīs prasības tikmēr dēvē par apdraudējumu valsts suverenitātei.
Analītiķi uzskata, ka šādai Krievijas nostājai ir vienlaikus divi iemesli – vēlme un arī stratēģiska nepieciešamība padziļināt ekonomisko integrāciju bijušās PSRS telpā, kā arī aizvien pieaugošā neapmierinātība ar Maskavas un Minskas attiecību esošo modeli. Kā norāda izdevuma Forbes Krievijas variants, Baltkrievija no Krievijas tieši un netieši saņem subsīdijas, kas ir līdzvērtīgas dotācijām, kādas no federālā budžeta tiek piešķirtas visiem Krievijas Federācijas subjektiem, kopā ņemtiem. Baltkrievijas ekonomika tiek atbalstīta, gan piegādājot energoresursus par pazeminātām cenām, gan izmantojot virkni citu mehānismu. Tajā skaitā Maskava ir lielākā ārvalstu investore Baltkrievijā, lielākā Minskas kreditore (Baltkrievijas parāds Krievijai šobrīd ir 7,9 miljardi no kopumā 17,1 miljarda dolāru ārējā parāda), kā arī ir atvērusi savu tirgu Baltkrievijas precēm un darbaspēkam (tiek lēsts, ka Krievijā pastāvīgi dzīvo un strādā no 700 tūkstošiem līdz miljonam Baltkrievijas pilsoņu).
Atbilstīgi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aplēsēm no 2005. līdz 2015. gadam Baltkrievija no Krievijas saņēmusi atbalstu vidēji 9,7 miljardu ASV dolāru gadā apmērā. SVF uzskata, ka subsīdijas naftas un gāzes nozarēs 2018. gadā nodrošinājušas 12% no Baltkrievijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Dažos gados Krievijas atbalsts Baltkrievijai veidojis līdz pat ceturtdaļai no šīs valsts IKP, nodrošinot tā dēvētā baltkrievu sociālisma pastāvēšanu. Ekonomiskā un politiskā atdeve no šiem tēriņiem gan vērtējama kā pieticīga.
Nonāk Novopolockā un Mazirā
Galvenais mehānisms, ar kura palīdzību tiek subsidēta Baltkrievija un kura pastāvēšana šobrīd atrodas zem jautājuma zīmes, ir energoresursu, it īpaši naftas, piegādes. Atbilstīgi Baltkrievijas oficiālās statistikas komitejas Belstat informācijai 2019. gadā Krievijas uzņēmumi par pazeminātām cenām (bez eksporta nodokļa) piegādāja Baltkrievijai 18 miljonus tonnu naftas, kas nonāca divos Baltkrievijas naftas pārstrādes uzņēmumos Novopolockā un Mazirā. Daļa iegūto naftas produktu tika izmantoti valsts vajadzībām, tomēr vairākums tika eksportēts, galvenokārt uz Eiropas Savienības (ES) valstīm un Ukrainu, turklāt jau par tirgus cenām, bet eksporta nodokļi, protams, nonāca Baltkrievijas budžetā. Jāpiebilst arī, ka par pazeminātām cenām Minskai tika piegādāti vēl seši miljoni tonnu Krievijas naftas, kas tika reeksportēti, un arī šajā gadījumā eksporta nodoklis palika Minskā. Baltkrievijā šis process tiek dēvēts par "pārmuitošanu", un šādi iegūtos līdzekļus Minska izmanto valsts ārējo parādsaistību apmaksai.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 5. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
krievu cūkas
Domu grauds
Irlielāmērāticams