Āzija aptur kritumu
Pateicoties centieniem visas pasaules mērogā ierobežot siltumnīcas gāzu efektu radošo izmešu nonākšanu atmosfērā, kā arī veicināt zaļās enerģētikas attīstību, ogļu patēriņa apmēri globālā mērogā divu gadu laikā – 2015. un 2016. gadā – piedzīvoja kritumu kopumā par 4,2%, rāda Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) aplēses. Pagājušajā gadā šis kritums, kā liecina provizoriskās aplēses, gan ir apstājies, un ir pat iespējams, ka pēc visu datu apkopošanas, kas parasti notiek nākošā gada nogalē, izrādīsies, ka pasaules kopējais ogļu patēriņš ir atgriezies pie nebūtiskas, tomēr nenoliedzamas izaugsmes.
Ja ogļu patēriņu vērtē ilgākā perspektīvā, tad kopaina gan nav tik optimistiska. Atbilstīgi enerģētikas giganta BP novērtējumam, laikā no 1998. līdz 2016. gadam globālais ogļu patēriņš ir pieaudzis 1,6 reizes – no 2,29 miljardiem līdz 3,73 miljardiem tonnu naftas ekvivalenta.
Pastāv gan atšķirības tendencēs, kas vērojamas dažādos pasaules reģionos. Ziemeļamerikā ogļu patēriņš minētajā laika periodā ir samazinājies par 33%, līdz 387 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta, bet Eiropas Savienībā (ES) – par 28%, līdz 238 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta, Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs, tas, kā aprēķinājusi BP, palielinājies 2,6 reizes – no 1,07 miljardiem līdz 2,75 miljardiem tonnu naftas ekvivalenta. Savukārt tādās valstīs kā Filipīnas un Vjetnama ogļu patēriņš šajā laikā ir pieaudzis attiecīgi 5,5 un 4,5 reizes, un jāpiemin arī tādu valstu kā Ķīna (pieaugums 2,9 reizes, līdz 1,89 miljardiem tonnu naftas ekvivalenta), Indija (2,6 reizes, līdz 412 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta) un arī Dienvidkoreja (2,3 reizes, līdz 82 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta) statistika.
Šie procesi tiek skaidroti galvenokārt ar to, ka ogles ir pats lētākais elektroenerģijas avots, un attīstības valstīs ogļu spēkstacijās tiek ģenerēts vidēji ap 50% elektroenerģijas. Tā kā Āzijas reģiona attīstības valstīm, kuras šobrīd piedzīvo strauju ekonomisko izaugsmi, visbiežāk nepietiek līdzekļu un nav arī iespēju ekoloģiski tīrāku elektroenerģijas avotu izmantošanai, šajā reģionā tiek prognozēts tālāks ogļu patēriņa kāpums, kas vēl vismaz dažus tuvākos gadus neļauj runāt par ogļu izmantošanas samazināšanos globālā mērogā. Par papildu stimulu ogļu vērienīgai izmantošanai, kā uzskata daudzi eksperti, var kļūt arī pieaugošās naftas un gāzes cenas, kas jo īpaši nabadzīgākajās valstīs liks atkal pievērsties oglēm.
Rezultātā IEA paredz, ka laikā līdz 2022. gadam pasaules kopējais ogļu patēriņš piedzīvos nelielu – aptuveni līdz 0,6% – pieaugumu. Lielāko ieguldījumu šajā izaugsmē sniegs Indija, kur patēriņš pieaugs vidēji par 3,3% gadā.
Krievijas Zinātņu akadēmijas Enerģētisko pētījumu institūts savukārt prognozē, ka līdz 2040. gadam pasaules ogļu patēriņš pieaugs kopumā par 12,5%. Šī prognoze gan ievērojami atšķiras no BP paredzējuma, ka līdz 2040. gadam ogļu patēriņš būs samazinājies par 32%. Tiesa, BP šajā ziņā ir visai radikāli noskaņota, jo pamatā analītiķi uzskata, ka dažu tuvāko gadu laikā pasaules kopējais ogļu patēriņš lai arī nedaudz, tomēr pieaugs, un tiek pieļauts, ka 2020. gadā tas sasniegs jaunus savus visu laiku augstākos rādītājus, kādi līdz šim fiksēti 2014. gadā. Pēc tam ogļu tirgum visbiežāk tiek solīta ilga stagnācija un, protams, pakāpeniska ogļu daļas samazināšanās kopējā energoresursu tirgū.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 18. jūnija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!