Kanādā un ASV pēdējos gados vērojamā ažiotāža ap slānekļa gāzes ieguves jaunākajām tehnoloģijām, kas ļauj tikt klāt vēl pirms desmit gadiem nepieejamām resursu bagātībām, pieņem aizvien strukturētākas politiskās aprises un noturīgi turpina noteikt Ziemeļamerikas enerģētikas stratēģijas prioritātes.
Tas pamatīgi satricinājis Krievijas granda Gazprom pozīcijas, tam acīmredzami šauboties par jaunajām un sākotnēji tik daudzsološajām arktiskajām Štokmana gāzes atradnēm. Kompānijas vadītājs Aleksejs Millers nesenās sarunās ar mazākuma akcionāriem no franču Total un norvēģu Statoil (abām kopā pieder 49% projekta akciju) nule kā vienojušies tikt kaut kādā jēgā par Arktikā darāmo līdz jūnija beigām.
Ne tas, ne kādi citi pasākumi gan neliecina, ka krievu politikas veidotājiem būtu kāds plāns, lai būtu «gatavi izaicinājumam», ko metusi slānekļa gāzes revolūcija. DB jau ziņoja, ka būtiskas korekcijas uz leju aplēsēs pagājušajā nedēļā veiktas Polijā, ko līdz šim Eiropā uzskatīja par slānekļa gāzes rezervju lielāko turētāju. Tomēr citviet pasaulē no Amerikas līdz Ķīnai šai ziņā valda optimisms, turklāt šķiet, ka visai pamatots.
Gazprom eksporta vienības cenu nodaļas vadītājs Sergejs Komļevs aģentūrai Bloomberg cenšas retoriski mīkstināt esošās situācijas cirtienus pa Krievijas enerģētikas acīmredzami vājo vietu, sakot, ka «slānekļa gāze visai gāzes industrijai ir dāvana, jo tā ir praktiski atcēlusi jautājumu par rezervju iespējamu izsīkšanu».
Tomēr šī dāvaniņa nepārprotami nāk par sliktu kompānijas rādītājiem, kas nespēj atgūties arī no akciju cenu krituma krīzes laikā. (Skat. līkni; kritums ir 57% - vairāk nekā 41% vidēji industrijā.) Bloomberg vērtē, ka šogad Gazprom akciju peļņa kritīsies vēl par 10%, kas ļoti nepatīkami kontrastē ar 6,3% peļņas pieaugumu uz akciju šīs aģentūras Pasaules naftas un gāzes indeksa 63 dalībnieku vidū.
Jāņem vērā, ka jebkuras Gazprom nedienas itin simetriski ietekmē visas Krievijas ekonomiku un valsts budžetu. Pērn naftas cenas dēļ (tai, kā likums, piesaistīta Gazprom gāzes cena) kompānijas ienākumi auga par 29%. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena pērn cēlās par 13%; šogad tā līdz šim kritusies apmēram par 15%.