Stratēģijas anotācijā norādīts, ka ūdeņradis drīzā nākotnē kļūs par enerģētikas galveno resursu un ir ļoti nozīmīgs Vācijas vadošo rūpniecības nozaru – tādu kā tērauda ķīmiskā rūpniecība, dekarbonizācija, kā arī transports – sektoram. Tāpat ūdeņraža tehnoloģijas var kļūt par ļoti nozīmīgu Vācijas eksporta sastāvdaļu. Protams, ūdeņraža izmantošana enerģētikā sekmēs saistībā ar klimata izmaiņām izvirzīto mērķu sasniegšanu laika posmā līdz 2050. gadam.
Drīzas nākotnes jautājums
Vācijas valdības apstiprinātā stratēģija, kā arī Eiropas Komisijas (EK) topošā jaunā enerģētiskā stratēģija, kuras apstiprināšana provizoriski gaidāma 2021. gada vidū un kur galvenā uzmanība tāpat tiks pievērsta ūdeņraža enerģētikai, ir uzskatāmi piemēri, ka par dominējošo kļuvis viedoklis – saistīt nākotnes cerības tikai ar nu jau tradicionālo atjaunojamo enerģētiku nav iespējams. Tādi enerģijas avoti kā saule vai vējš ir nepastāvīgi, bet enerģijas uzkrāšana pārprodukcijas periodos vēlākai izmantošanai nav reāla esošo risinājumu nesamērīgās dārdzības, kā arī akumulatoru ražošanas un vēlākās utilizācijas neekoloģiskuma dēļ.
Šo iemeslu dēļ par daudz perspektīvāku enerģijas uzkrāšanas veidu tiek uzskatīts tā dēvētais zaļais ūdeņradis, kas tiek iegūts elektrolīzes ceļā, izmantojot alternatīvās enerģijas avotus. Šāda ieguve ir pilnībā ekoloģiska, un tiek izmantoti tikai atjaunojamie resursi.
Tiesa, arī šeit netrūkst problēmu. Enerģētikā ūdeņradis šobrīd tiek izmantots minimāli, galvenā tā pielietošanas joma ir rūpniecība, kur tas tiek izmantots atsevišķu nozaru tehnoloģiskajos procesos. Rūpniecības vajadzībām ūdeņradis savukārt tiek iegūts no dabasgāzes
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 21. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!