Šī gada pirmajā pusgadā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi auguši par 3,4%. Ražošanas apjomi Latvijā auguši straujāk nekā Eiropas Savienībā vidēji, kur vidējā izaugsme bijusi aptuveni 3% apmērā.
Tomēr gan ES valstis vidēji, gan mēs ES ietvaros esam kļuvuši gausāki nekā pērn. Ja 2017. gadā Latvijā bija viens no straujākajiem ražošanas apjomu kāpumiem ES valstu starpā, tad no pērnā gada augstumiem esam atkāpušies un kāpinām apjomus lēnāk.
Kas varētu būt tam par iemeslu? Viens no skaidrojumiem varētu būt augstā jaudu noslodze, kur praktiski ik ceturksni tiek uzstādīti jauni rekordi. Kopš 2016. gada sākuma jaudu noslodzi esam kāpinājuši par 5,1 procentpunktu. Proti, Latvijā uzņēmējiem bija iespēja palielināt jaudas mirklī, kad apstrādes rūpniecībā Eiropā sākās uzrāviens, ko viņi arī veiksmīgi izmantoja. Jaudu noslodzei augot, tās kāpināt kļūst grūtāk, tāpēc, visticamāk, grūtāk kļūst arī noturēt straujos izaugsmes tempus.
Tomēr savos "maciņos" (šajā gadījumā – apgrozījumā) uzņēmēji apjomu tempu sabremzējumu līdz šim nav pārlieku jutuši. Apgrozījums apstrādes rūpniecībā pirmajā pusgadā audzis par 9%, kas ir samērā līdzīgi pērnā gada 9,8%. Šogad tas gan vairāk ir uz vietējā tirgus rēķina, eksportā apgrozījuma izaugsmes tempi ir nedaudz vairāk sarukuši. Ņemot vērā izaugsmes lēnu bremzēšanos Eiropā, glūnošos globālos riskus un augošās piedāvājuma puses (kapacitātes un darbaspēka) problēmas, lēnāki apjomu kāpuma tempi, visticamāk, ar laiku atspoguļosies arī vēl nedaudz lēnākā apgrozījuma pieaugumā.