"Forums, pulcējot vairāk nekā 220 dalībniekus, apliecināja, ka Latvijas enerģētikas ilgtermiņa stratēģija ir ļoti nozīmīga un aktuāla visas valsts attīstības kontekstā. Lai arī foruma dalībnieku vairākums balsojumā tiecās atbalstīt sabalansēto scenāriju, tomēr diskusijas ir tikai sākušās un darbs pie stratēģijas turpināsies. Nozīmīgs jautājums, kas vēl jāatbild – cik, par ko, kam un kad esam gatavi maksāt enerģētikā? EM ir veikusi aplēses, kādas būtu izmaksas katra scenārija īstenošanai, taču nosaukt precīzus skaitļus patlaban būtu pāragri, jo, kā to atklāja arī foruma diskusijas, vēl ir virkne lietu, kas stratēģijā ir jāprecizē un jāuzlabo. Par precīzām izmaksām noteikti runāsim jau tuvāko mēnešu laikā, vēl pirms Enerģētikas stratēģija 2030 tiks nesta uz Ministru kabinetu un Saeimu," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
EM vērtēšanai piedāvātais konservatīvais scenārijs paredz, ka atjaunojamie resursi (AER) energobilancē 20 gadu laikā būtiski nepieaug un AER bruto daļa enerģijas gala patēriņā veido 40%, transporta sektorā – 10%, bet ēku siltumenerģijas patēriņš būs 125 kWh/ m2. Konservatīvais scenārijs paredz, ka līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 2010.gadu, energoresursu imports samazinās par 25%, kas EM skatījumā ir nepietiekami, lai sekmētu konkurenci, nodrošinātu pietiekamu energoresursu avotu un piegādes ceļu diversifikāciju, kā arī kalpotu par cenu stabilizējošu faktoru.
Sabalansētais scenārijs tikmēr piedāvā panākt, ka līdz 2030.gadam no AER saražotā enerģijas daļa bruto gala patēriņā sasniedz 50%, transportā – 15%, bet energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu rezultātā ēku siltumenerģijas patēriņš samazinās līdz 100 kWh/m2. Savukārt energoresursu imports 20 gadu laikā samazinās līdz 50%, plānojot sabalansētas ilgtermiņa investīcijas infrastruktūrā un diversifikācijā, kā arī izvairoties no straujiem energoapgādes tarifu pieaugumiem. Sabalansētā enerģētikas attīstības scenārija realizēšana paredzētu nozīmīgu energoapgādes drošības paaugstināšanu, kas balstīta gan uz energoefektivitātes uzlabošanu un vietējo energoresursu plašāku izmantošanu, gan efektīvi funkcionējoša enerģijas tirgus izveidošanu.
Savukārt EM piedāvātais un forumā apspriestais Ambiciozais scenārijs paredz, ka atjaunojamie energoresursi enerogbilancē pieaug līdz 60%, transportā – līdz 20%, bet ēku siltumenerģijas patēriņš samazinās līdz 75 kWh/m2. Ambiciozā scenārija īstenošana nozīmētu arī importa ierobežošanu par 75%. EM uzsver, ka, neraugoties uz AER izmantošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas pozitīvajām sekām, šī scenārija īstenošanā ļoti liela nozīmē būtu tieši tehnoloģijām. Ņemot vērā, ka tehnoloģiju attīstība nenotiek lēcienveidīgi, pārāk strauji palielinot AER izmantošanu un veicot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, pastāv risks pieņemt pārsteidzīgus lēmumus un kļūdīties efektīvāko tehnoloģiju un investīciju izvēlē. Vēl viens šķērslis ātrākai AER īpatsvara palielināšanai var būt nepieciešamo naudas līdzekļu trūkums visu pasākumu realizēšanai.
Enerģētikas stratēģija 2030 ir pirmais ilgtermiņa plānošanas dokuments enerģētikā, kas virzīts uz to, lai sabalansētu ekonomiskās un enerģētikas politikas, definētu spēles laukumu publiskām un privātām investīcijām, kā arī izveidotu efektīvi funkcionējošu enerģijas tirgu. Lai nodrošinātu sabalansētu tautsaimniecības un iedzīvotāju interesēm atbilstošu enerģētikas politiku, stratēģijā kā enerģētikas politikas mērķi izvirzīti konkurētspējīga tautsaimniecība, ilgtspējīga enerģija un apgādes drošums.
EM aicina interesentus arī turpmāk aktīvi iesaistīties Enerģētikas stratēģijas 2030 pilnveidošanā un izstrādē, iesaistoties arī diskusijās un izsakot savus priekšlikumus īpaši šim mērķim izveidotajā diskusiju vietnē. Plānots, ka Enerģētikas stratēģijas 2030 Ministru kabinetā varētu tiks skatīta šā gada pirmā ceturkšņa beigās, bet par stratēģiju plānotas arī diskusijas Saeimā.