"Atņemot cenu ietekmi (salīdzināmajās cenās) eksporta un importa apjomu pieaugums bija līdzīgs, attiecīgi 9.6% un 8.8%. Respektīvi eksportējamās produkcijas cenu kāpums, salīdzinājumā ar ievedamo preču cenu izmaiņām, bija stipri pieticīgāks," secina SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Viņš skaidro, ka pērn importa apjomu salīdzināmajās cenās pieaugums krietni apsteidza eksporta kāpumu, taču to lielā mērā kompensēja labvēlīgā situācija eksporta tirgos, kas atspoguļojās straujākā cenu kāpumā. Rezultātā tirdzniecības deficīts pērnā gada pirmajā ceturksnī bija 330 miljoni latu, iepretim 451 miljoni latu attiecīgajā laika periodā šogad.
"Lielā Latvijas ekonomikas atkarība no importa uztur lielu nestabilitātes risku, kas ik pa laikam atspoguļojas dažādos ekonomikas segmentos. Lai arī no šīs ietekmes izvairīties nav iespējams un vērojot pirmā ceturkšņa IKP datus varētu šķist mazaktuāli, to nepieciešams mazināt," uzskata ekonomists.
D. Gašpuitis norāda, ka ilgtermiņā ārējie procesi saglabās būtisku ietekmi uz ekonomikas attīstību. "Ne velti ES un pārējā Rietumu pasaule lielu uzmanību pievērš energoatkarības mazināšanai. Tādēļ ir nepieciešams turpināt vērtēt ceļus kā mazināt atkarību no importa, īpaši akcentējot lielo energoresursus.
Tāpat, lai saglabātu spēju norēķināties par importu, jāturpina kāpināt eksportējamās produkcijas apjomus, ieskaitot tā vērtību. Lielāko īpatsvaru eksportā joprojām veido starppatēriņa preces - izejvielas un citi materiāli, kas paredzēti tālākai pārstrādei. Pirmajā ceturksnī tās veidoja 55% no visa eksporta apjoma jeb 831 miljonus latu."