Šonedēļ apritēs mēnesis kopš 28. aprīļa, kad pulksten 12.33 pēc Madrides laika datorsistēmas uz piecām sekundēm atslēdza strāvas padevi, ietekmējot 60% no visa Spānijas patērētās elektroenerģijas apjoma. Tas izraisīja masveida drošinātāju atslēgšanos lielākajā daļā Portugāles, kā arī Andorā un Francijas dienvidos.
Lielā daļā Spānijas un Portugāles diennakti nebija elektrības, nestrādāja luksofori, apstājās vilcienu un metro kustība, nedarbojās mobilie tālruņi un nefunkcionēja bankomāti. Portugāles galvaspilsētā Lisabonā un citviet nestrādāja elektronisko maksājumu sistēmas. Ietekmi izjuta arī Madrides un Lisabonas lidostas.
Latvijas sabiedriskais medijs LTV stāstīja, ka masveida datorsistēmu atslēgumu izraisījušas "reti novērojamas gaisa temperatūras svārstības". Vienlaikus Spānijā izskanēja bažas par kiberuzbrukumu. Vēlāk, maija vidū, aģentūra LETA gan ziņoja, ka Spānijas valdība izslēdz kiberuzbrukumu kā iespējamo vērienīgā elektroapgādes pārrāvuma cēloni.
Notikušais apliecina, ka mudinājumi Latvijā un citur Eiropas Savienībā (ES) vispār atteikties no skaidras naudas ir nepārdomāti. "Nelielas gaisa temperatūras svārstības", un jebko veikalā var nopirkt tikai par skaidru naudu. Arī ierosinājumi visu valsts funkcionēšanas sistēmu uzticēt tikai datorsistēmām un tālvadībai patiesībā virza valstis uz totālu haosu, tiklīdz atgadīsies līdzīgas "temperatūras svārstības". Notikušais Pireneju pussalā parādīja, cik patiesība nestabila un nedroša krīzes brīžos (piemēram, pretinieka uzbrukuma gadījumā) ir paļaušanās tikai uz datorizētu vadību. Principā var sacīt, ka Spānijas un Portugāles iedzīvotāji bija spiesti vienu diennakti izmantot savu intelektu, jo mākslīgais intelekts – šī jēdziena plašākajā nozīmē – nebija pieejams.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 27. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60