"Par to, ka esam konkurenti, jokojam pie pusdienu galda. Patiesībā abas valstis ir sadarbības partneri. Gribam to vai nē, kaut arī RMK Igaunijā un Latvijas Valsts mežus (LVM) Latvijā uzskata par lieliem, tautsaimniecībai svarīgiem uzņēmumiem, globālajā tirgū un pat Baltijas jūras reģionā tie ir niecīgi spēlētāji. Šajā situācijā neizbēgami labāk ir sadarboties, nevis konkurēt," skaidroja Kallass.
Vienlaikus viņš atzina, ka tomēr papīrmalkas tirgū un citos segmentos Latvija ar Igauniju konkurē.
"Protams, ja raugāmies uz to no ikdienas darījumu skatupunkta, var gadīties, ka LVM "nozog" kādu kuģi. Abiem spēlētājiem ir sava koksnes pārdošanas stratēģija, taču konkurences noteikumi netiek pārkāpti. Gan Igaunija, gan Latvija ne tikai cenšas gūt ienākumus no kokmateriāliem, bet arī sabalansēt tirgu ilgtermiņā. Lai arī cik dīvaini tas neizklausītos, šāda kaimiņvalstīs vienlaicīgi realizēta politika sniedz tikai ieguvumus un palīdz," norādīja Kallass.
Kā abu valstu meža nozaru stiprās vietas Kallass minēja to, ka gan Igaunija, gan Latvija labi pārzina savu mežu, un katrā apdzīvotā vietā ir mežsaimniecības eksperti. Tas iesakņojies dekādēm un gadsimtiem senā meža aprūpes vēsturē, kas abām tautām ir tuvas.
"Kā vājāku var minēt faktu, ka daudzi meža īpašnieki, kaut arī gribētu savu mežu labi apsaimniekot, to tomēr nemāk. Tam ir vairāki iemesli, tomēr viens ir zināmā mērā saprotamā mazo meža īpašnieku nevēlēšanās uzticēties tiem, kuri piedāvā savus padomus un palīdzību. Tam ir ekonomisks, politisks un vēsturisks pamatojums," piebilda RMK vadītājs.
Pēc viņa teiktā, būšot nepieciešams samērā ilgs laiks, iekams izglītoti mežsaimnieki vārda labākajā nozīmē "pārņemšot" Latvijas un Igaunijas meža sektoru, lai tos labi un ilgtspējīgi apsaimniekotu.
Kā ziņots, RMK revidētais pārskats liecina, ka pērn uzņēmums strādājis ar 137 miljonu eiro (95,9 miljonu latu) apgrozījumu un 32 miljonu eiro (22,4 miljonu latu) peļņu. Salīdzinājumā ar 2010.gadu rādītāji kāpuši par 20%.
Valsts budžetā RMK pērn iemaksājis 20,6 miljonus eiro (14,42 miljonus latu). Kopumā pērn pārdoti 2,67 miljoni kubikmetri koksnes. No tā 41% veidoja apaļkoki, 38% - papīrmalka, 10% - kurināmā malka, 11% - šķelda.
Aptuveni 2,2 miljonus Igaunijas teritorijas klāj meža platības, no kā apmēram 40% apsaimnieko RMK.
Kā ziņots, lai ierobežotu mežu nonākšanu ārvalstu iedzīvotāju īpašumā, Zemkopības ministrija 21.februārī uzdeva LVM palielināt zemes iepirkšanu no meža īpašniekiem, atvēlot šim nolūkam kopumā vienu miljonu latu.
Patlaban kopumā ir saņemti un dažādās izskatīšanas stadijās atrodas 93 īpašumi ar kopējo platību 1191 hektārs, savukārt 227 īpašumi ir iesūtīti iegādes lietderības sākotnējai izvērtēšanai.