Jautājums gan esot, kur radīsies finanšu līdzekļi krīzes skartajā Eiropā. Līdz ar to pat neatkarīgi no Eiropas recesijas Latvijai būtu problēmas ar eksporta attīstību, uzsver bijušais politiķis. Struktūrfondi nepalīdzēšot būvēt rūpnīcas, bet tās esot jābūvē šodien, "lai rīt sāktu ražot".
Viņš skaidro, ka pie lieliem - 100 miljonu - rūpnīcu projektiem jāstrādā valdības līmenī. Ministriem personīgi esot jātiekas ar investoriem, un institūcijām esot jāizvirza uzdevums atrast zemi un nodrošināt darbaspēku. "Ja ministri paziņo, ka ar atsevišķiem uzņēmējiem netiksies, bet tikai ar asociācijām, tad skaidrs, ka nekas nenotiks. Atbrauks liels investors, kurš pārvalda miljardus, un viņam pateiks, ka ekonomikas ministrs netiksies. Kāpēc viņam braukt uz tādu valsti?" jautā Krastiņš.
Latvijā savulaik esot bijuši investori no Taizemes, braukājuši pa Latviju, taču "no viņiem atkratījās". "Viņi uzbūvēja Klaipēdā PET rūpnīcu. Tagad Lietuvas eksports pieaudzis par 400 miljoniem eiro (277 miljoniem latu) gadā, un tā kļuvusi par līderi augsto tehnoloģiju produkcijas ražošanas jomā Baltijas valstīs. Tā tas notiek. Ja politiķiem attieksmes nav, kur tad tā radīsies?" retoriski vaicā Krastiņš.
Latvijas kopējais preču eksports pērn bijis par 28,1% lielāks nekā 2010.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Eksporta apjoms palielinājās par 1,317 miljardiem latu jeb 28,1%. Kopumā no Latvijas pērn eksportētas preces 6,012 miljardu latu vērtībā, bet ievestas - 7,587 miljardu latu vērtībā.
Eksportā lielāko nozīmi saglabājusi apstrādes rūpniecība, kas veidojusi 40,2% jeb 2,42 miljardus latu. Savukārt koka un papīra izstrādājumu ražošana un iespiešana devusi 726,4 miljonu latu pienesumu, bet metālu un metāla izstrādājumu ražošana - 422,3 miljonus latu.